Ģīboņa jeb sinkopes gadījumā cilvēks zaudē samaņu dažas sekundes, pusminūti vai minūti, un pēc tam nepaliek nelabvēlīgas sekas. Bieži vien ģībonis izpaužas tikai ar apziņas traucējumiem, taču samaņa pilnībā nezūd. Šajā laikā galvas smadzeņu noteiktas struktūras nesaņem pietiekami daudz asiņu un skābekļa, tāpēc samazinās muskulatūras tonuss un cilvēks uz mirkli atslēdzas, skaidro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas nodaļas vadītājs asociētais profesors Guntis Karelis.
Pirms tam gan mēdz būt vājums, reibonis, auksti sviedri, bālums, tumsa acu priekšā, zvanīšana ausīs vai citas sūdzības.
Visbiežākie ir neirogēnas izcelsmes ģīboņi, kuru iemesls ir autonomās jeb veģetatīvās nervu sistēmas nespēja laikus pielāgoties ārējiem kairinātājiem, kas rodas dažādu spēcīgu pārdzīvojumu, piemēram, liela prieka, bēdu, baiļu un sāpju, dēļ. Tie nav tik bīstami kā kardiogēnās sinkopes, ko izraisa sirds ritma traucējumi, dažādas iedzimtas sirdskaites un akūtas sirds problēmas.
Tā sauktie ortostatiskie ģīboņi rodas, pieceļoties no guļus stāvokļa vertikāli, ja autonomā nervu sistēma nespēj pietiekami ātri kompensēt ķermeņa pozīcijas maiņu, stabilizējot asinsspiedienu, asinsvadu sieniņu tonusu un pulsu. Šāda veida sinkopes mēdz būt vairāku neiroloģisku un endokrīnu slimību gadījumā.
Ģīboni var provocēt arī straujš asiņu zudums, karstums un citi faktori. Retumis aiz tā mēdz slēpties epilepsijas lēkme, kas ne vienmēr izpaužas ar krampjiem, kā daudziem šķiet. Savukārt krampji var būt arī sinkopes gadījumā un atgādināt epilepsijas lēkmi.
Lai noskaidrotu problēmas cēloni, var vērsties pie epileptologa vai neirologa, kurš specializējies neskaidru bezsamaņas stāvokļu noteikšanā. Parasti nepieciešams veikt plaša spektra izmeklējumus, pārbaudot gan sirds, gan nervu sistēmas veselību.
! Jūtot, ka tuvojas ģībonis, vēlams atgulties un turēt kājas uz augšu, lai galvas smadzenēm pieplūstu lielāks daudzums asiņu. Vēlams dzert saldu, siltu tēju. Var paostīt ožamo spirtu, kas mobilizēs veģetatīvo nervu sistēmu atgūties.
Avots:
