Zviedru zinātnieki skaidro, ka iemesls šādai parādībai ir meklējams mātes instinktā. “Iespējams, suņu mātītes ir vairāk piemērotas sadarbībai, jo viņu uzvedībā ir “ieprogrammēta” atbildība par kucēnu audzināšanu,” sarunā ar laikrakstu “The Daily Mail” sacījis zviedru zinātnieks Pērs Jensens, norādot, ka suņu mātītes ievērojami aktīvāk nekā tēviņi mēģinājuši dibināt ar cilvēkiem kontaktu, tostarp fizisku.
Jensens arī mierinājis, ka suņu īpašniekiem nevajadzētu bažīties par pētījumu rezultātiem, jo tie neapliecinot to, ka suņu mātītes būtu labāki mājdzīvnieki.
Avots: 
Vispar ir Linšopinga kā latvietis to varētu izrunāt.