18. maijs. Sēšanai un stādīšanai nelabvēlīga diena.
Autores: Ilze Žola, Ārija Rudlapa
Sākas jauns Mēness, tāpēc šajā dienā darītais nedos labus augļus. Rīta pusē var vākt salātu un citu zaļumu ražu, bet pievakarē – redīsus. Ravē un apkopj dārzu, pārjauc komposta kaudzes, apstrādā un irdina augsni. Mitru augsni vajadzētu irdināt no rītiem, lai dienā tā apžūtu, bet pārāk sausu augsni – vakaros.
19.–20. maijs. Sakņu dienas.
Vēl var stādīt kartupeļus, sīpolus un ķiplokus, sakņu selerijas. Sēj sakņu dārzeņus: burkānus, redīsus, bietes, kāļus un citus. Retina jau sadīgušos burkānus, sakņu pētersīļus un pastinakus. Ja šie dārzeņi dīgst gausi, iespējams, augsne sēklu iestrādes dziļumā ir sausa, tāpēc tā jālaista. Dienas piemērotas arī augsnes apstrādei. Stāda kokus un dekoratīvos krūmus.
Jāapskatās, vai kāpostaugus nebojā spradži. Kukaiņus var ierobežot, rušinot augsni ap augiem un apputinot ar pelniem. Zemenes var apdraudēt aveņu ziedu smecernieks. Tā atbaidīšanai cerus apputina ar skuju pulveri vai miglo ar ķiploku uzlējumu.
20. maija vakarā
dobēs izstāda kannas un dālijas, kā arī siltumu mīlošo vasaras puķu stādus. Var dalīt un pārstādīt, ar spraudeņiem pavairot mārtiņrozes.
21.–22. maijs. Ziedu dienas.
Stāda puķu dēstus, sēj ātraudzīgas vasaras puķes – kliņģerītes, magones, rudzupuķes, lavateras, kosmejas, matiolas un rezēdas. Steidz iestādīt dālijas un gladiolas, ja tas vēl nav izdarīts. Stāda ziemā potētās rozes. Ar spraudeņiem pavairo flokšus. Sakņu dārzā stāda brokoļus. Vāc mārpuķīšu, rasaskrēsliņu un gaiļbiksīšu ziedus un lapas gan zāļu tējām, gan salātiem. Tējai sarūpē bērzu jaunās lapas. Jauno priedīšu svaigie dzinumi kopā ar medu noderēs ziemā pret saaukstēšanos.
23. maijs. Sēšanai un stādīšanai nelabvēlīga diena.
Ravē un apstrādā augsni. Appļauj nezāles, ierobežo kaitēkļus. Apkopj dārzeņu dobes. Ja tuvumā aug lielās nātres vai tauksaknes, no tām var gatavot vērtīgu mēslojumu – augu vircu. Ja ērkšķogām, rozēm vai citiem augiem uzbrukuši dažādi kāpuri, kas bojā lapas, no nātrēm pagatavo diezgan koncentrētu izvilkumu. Kilogramu nātru aplej ar 10 litriem ūdens, diennakti patur un ar to vairākas reizes apsmidzina augus.
24. maijs. Priekšpusdienā lapu diena, vēlāk augļu diena.
Rīta pusē stāda kāpostus, sēj salātus, vāc bērzu un ceļmalīšu lapas, kā arī citus ārstniecības augus dziednieciskām tējām. Pēcpusdienā sēj gurķus, kabačus, ķirbjus, zirņus, pupas un pupiņas. Stāda zemenes, tomātus, papriku, baklažānus. Novāc un gatavo uzglabāšanai rabarberu kātus.
25. maijs. Augļu diena.
Apkopj vīnogulājus, uzsien jaunos dzinumus. Ja augsne sausa, jāaplaista aprīlī un maija sākumā iestādītie augļu kociņi. Sēj vai stāda gurķus, var sēt arī kāršu un krūmu pupiņas un cukura kukurūzu. Stāda tomātus un papriku.
Avots: 