Lai to izpētītu, universitātes pētnieki veica pētījumus ar brīvprātīgajiem, Gudvudas sacīkšu trasē, kur dalībniekus izvizināja kaskadieris Nikijs Faulkners.
Autovadītājs, kas piedalījies tādos filmu projektos kā “Steiga” un “Neiespējamā misija 5”, trasē sasniedza pat 200 km/h lielu ātrumu, pasažieri bija aprīkoti ar specializētām drošības jostām un novēroti ar īpaša aprīkojuma palīdzību.
Tika fiksēti sirdspuksti un stresa līmenis, kā atklājās, ātra braukšana lika sirdspukstiem paātrināties par 100%, turpretī, filma “Sātana izdzinējs” spēja pētījuma dalībnieku sirdspukstus paātrināt tikai pat 25%.
Dr. Kriss Vagstafs no Portsmutas Universitātes sporta zinātnes departamenta pastāstīja: “Baiļu un satraukuma situācijās, ķermenis reaģē, kombinējot mūsu domas un izdzīvošanas instinktus – paātrinās reakcijas laiks un mūsu sirdspuksti.”
“Šī evolucionārā cīņa cilvēkos attīstījās simtiem gadus atpakaļ. Tomēr, ņemot vērā, ka ikdienā nesastopamies ar īpašu risku dzīvībai, kā piemēram plēsīgiem zvēriem, mēs meklējam ekstrēmus piedzīvojumus.”
Pētījums pierādīja, ka braukšana ar 130 – 160 km/h lielu ātrumu liek sirdsdarbībai paātrināties no 60 sitieniem sekundē, līdz pat 181 sitienam minūtē.
Salīdzinoši, parasti cilvēkiem, kas lec ar izpletņiem, sirdsdarbība pieaug tikai līdz 170 sitieniem minūtē.
Brīvprātīgajiem ne tikai paaugstinājās sirdspukstu daudzums, bet arī stresa un baiļu līmenis, kas pieauga par 370%.
Tomēr, ir ne tikai sliktas ziņas, adrenalīns no piedzīvotā brauciena, uzmundrināja eksperimenta dalībniekus tik pa ļoti kā espresso, par 6% paaugstinot reakcijas laiku.
Avots: carkeys.co.uk