Kas jāņem vērā, kopā ar bērnu dodoties pērtuvē?
Senatnē jaundzimušais ar pirti pirmoreiz sastapās pirtīžu laikā. Tas ir pēcdzemdību atjaunošanās rituāls, kurā mazuli simboliski nodala no mātes, it kā palaižot savā dzīvē. To daudzi vecāki veic arī mūsdienās, taču šoreiz runājam par pirts priekiem ikdienišķākā izpratnē.
Abas žurnāla konsultantes pirts zinības guvušas ne tikai teorētiski, bet arī praktiski.
Ārste Agrita Kalsnava nu jau 20 gadu iet pirtī katru nedēļu, to dara visa viņas ģimene, arī trīs bērni. Viņiem pirts kļuvusi par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Jaunākās meitas sākusi ņemt līdzi pērtuvē, kad viņām bijis tikai pusgads.
Pirtniece Valda Smirnova karstos priekus palīdzējusi iepazīt ne tikai savām mazmeitām, bet arī daudziem radu un draugu bērniem. Vidējā mazmeita, kurai jau pieci gadi, allaž tincinot, kad laukos atkal kurinās pirti, ar prieku karsējas uz augšējās lāvas.
1. Kādā vecumā bērns jau drīkst iet pirtī
“Daudz kas atkarīgs no pašu vecāku priekšstatiem un ieradumiem. Ja viņi iet pirtī regulāri, piemēram, reizi nedēļā, gluži dabiski grib ņemt līdzi bērnu. Tomēr labāk to darīt vien tad, kad mazulis sasniedzis pusgada vecumu,” skaidro daktere Kalsnava.
Apmēram līdz sešu mēnešu vecumam zīdaiņa organismā pamazām attīstās termoregulācijas sistēma, sviedru izvadīšana. Kamēr viņš nespēj tikt galā ar karstuma sekām, no tā pēc iespējas jāizvairās. “Mana pieredze rāda, ka pusgads ir īstais vecums, lai mazo radinātu iet pirtī ne tikai fizioloģisku apsvērumu dēļ. Arī psiholoģiski šādā vecumā pierast vieglāk, viņš to uztver dabiski. Pieaugot, piemēram, pēc gada vai pusotra, bērns sāk citādi uztvert svešo, nezināmo, karstums var nobiedēt.”
Agrita Kalsnava uzsver – jebkurā vecumā pirtī visam jānotiek dabiski, bez piespiešanas. Ja bērnam kaut kas netīk, iecerētais jāatliek, vienalga, vai tā būtu pēršana, mērkšana vēsā ūdenī vai kas cits, kas vecākiem tobrīd šķiet izcili jauks un tīkams.
Valda Smirnova piebilst, ka mazais vislabāk pierod, ja pirti bauda kopā ar vecākiem vai vismaz ar cilvēku, kuram uzticas. Lielākai atvasei pirms tam noteikti jāizstāsta, kas tajā namiņā notiek, jāskaidro, kāds no sildīšanās labums un prieks.
Ir nācies satikt vairākus pieaugušos, kam pirts nesagādā nekādu prieku, šķiet vien netīkami karsta, visbiežāk tāpēc, ka bērnībā bijusi nelāga pieredze.
2. Kā rīkoties, lai labāk pieradinātu pie pirts priekiem
Sākumā pietiek, ja mazulis kādu brīdi pasēž lāvas telpā, vislabāk pašā apakšā. Jāvairās no pārlieka karstuma, jo tas var sabiedēt. Ja tomēr baiļojas, pirts durvis kādu brīdi atstāj vaļā. Dažus bērnus uztrauc atrašanās noslēgtā telpā.
Var mazo turēt klēpī, bet tikpat labi viņš var plunčāties bļodā vai vanniņā ar siltu ūdeni. Tajā ieliek rotaļlietas vai iemērc slotiņu, lai mierīgi spēlējas. Ārpusē var novietot vēl vienu sēdamtrauku, kurā par aptuveni pieciem grādiem vēsāks ūdens. Pēc iznākšanas no lāvu telpas bērns var vēl īsu brīdi pasēdēt šajā vanniņā. Var savārīt zāļu tēju un pievienot ūdenim. Labi der siena smalkumi – tos iesien marlē un pavāra, novārījumu pielej ūdenim sēžambļodā. Šāda pelde labi nomierina.
Kad mazais jau sāk pierast, pēc izsildīšanās viņu var noskalot, vispirms ar siltu ūdeni, vēlāk ar remdenāku. “Ja zīdaini regulāri ņem līdzi pirtī, pēc pāris mēnešiem viņu uz sekundi var iemērkt vēsā ūdenī. Žvikts! – un ārā, ne vairāk. Ir novērots, ka tas izraisa lielu prieku un sajūsmu, turklāt vērtīgi veselībai, labs asinsvadu treniņš,” stāsta daktere Kalsnava.
Lai pirtī iešana kļūst par jauku piedzīvojumu, der izmantot rotaļu elementus. Pirtniece Valda ar mazajiem mēdz spēlēt pirts gariņus. Mudina, lai viņi paceļ roku, patausta, ka augšā gaiss ir karstāks. Pēc tam ar slotiņu augšpusē uzvēdina – šādi ķer pirts gariņu. Tad uzmet akmeņiem nedaudz ūdens. Nebaidies, ja pirts gariņš sāk šņākt, viņš ir labs, pāri nedarīs…
3. Ir zināms, ka pirts ir lieliska pieaugušā veselībai. Vai tas pats sakāms par bērnu?
Tāpat kā pieaugušajam, arī bērnam nostiprinās sirds un asinsrites sistēma, trenējas asinsvadi, mazinās stress (jā, tāds ir arī bērnam!). Organisms pierod pie dažādiem karstuma režīmiem, uzlabojas termoregulācija. Āda ir daudz veselīgāka, jo pirtī attīrās. Savukārt ūdens palīdz tikt vaļā no sliktās enerģijas.
“Novērojot savus bērnus, secinu, ka pirts noteikti nāk par labu imunitātes stiprināšanai. Mazāk slimo, nervu sistēma kļūst stabilāka. Pēc pirts bērns guļ un ēd pilnīgi citādi. Miegs ciešs, apetīte laba,” uzsver Agrita Kalsnava.
Tā ir arī norūdīšanās, turklāt notiek nepiespiesti, dabiski. Tomēr pirtij ir labvēlīgs efekts vien tad, ja to apmeklē regulāri. Nereti vecāki piepeši izdomā, ka vajag mazo ielikt pirtī, bet pēc tam vaimanā – nekā laba tajā nav, manējais uzreiz saķēra bronhītu…
Bieži uzskata: ja šķiet, ka tūlīt saslimsi, jādodas karsēties pirtī. Pieaugušajam šāda recepte nereti patiesi iedarbojas, bet bērnam noteikti neder! Viņam vēl ir pārāk vāja imūnsistēma un organisma spēks, kas neiztur šādu slodzi.
“Ja pusslimu mazuli karsē, noteikti saslims, un tā pa īstam! Bērnus, kuri bieži slimo, gan var pamazām radināt pie pirts, ja to apmeklē regulāri. Tomēr tas ir individuāli, atkarībā no kaitēm un kopējā veselības stāvokļa, turklāt vecākiem tas ir pacietīgs darbs,” skaidro ārste.
4. Kad sākt bērnu pērt pirtī, kā to pareizi darīt
“Pēršana ar slotiņām ir būtiska gan bērna veselībai, gan attīstībai. Ne velti mazajam māca veikt ar pirkstiņiem dažādus sīkdarbus, jo šādi tiek raidīti impulsi visam ķermenim, stimulēti taktilie receptori un attīstīta smadzeņu darbība. Pirtī saņem spēcīgus un nepārtrauktus impulsus visam ķermenim,” uzsver daktere Kalsnava. Nosacītu pēršanu pirtī var sākt jau aptuveni gada vai divu vecumā. Protams, bērnu ar slotu nezvetēsim, bet maigi sāksim un tikpat saudzīgi turpināsim. Vispirms varam piedāvāt, lai mazulis ūdenī pašļakstās ar slotiņu, lai paper mammu, tēti. Šādi viņš tiek iedrošināts, sagatavots procesam.
Pirtniece Valda skaidro, ka jāper ļoti vieglām kustībām. “ Lai mazais nenobītos, karstums nedrīkst būt pārāk liels. Vispirms ar slotiņu uzvējo, lai siltais gaiss paglāsta ķermeni, tad maigi pieskaras ar lapu galiņiem. Pamazām bērns saprot, ka tas nav nekas slikts, un ļaujas.”
Mazuļa pēršanai labi der ziedu vai tīkami smaržojošas slotiņas, piemēram, no piparmētru zariņiem. Vispirms var iedot to pasmaržot – ja aromāts patīk, arī pēriens būs tīkams.
Agrita saviem bērniem sēja mazītiņas lapu slotiņas. Gatavojot pieaugušo pirtsslotas, allaž palika pāri daudz lapainu sīkzariņu, citreiz vien divas lapas uz kātiņa. No sīkaļām sasien kuplas slotiņas, pirtī iemērc siltā ūdenī un paijā bērna muguriņu, per kā spēlējoties. “Esmu pamanījusi, ka mazajiem nepatīk, ja noliek guļus un tad per. Tikpat labi to var darīt stāvus, no visām pusēm ar divām slotiņām apvēdinot, applikšķinot.”
Pēc izsildīšanās bērnam var attīrīt ādu ar kādu skrubi. Protams, sāls nederēs, tas ir pārāk rupjš, bet var izmantot sodu vai medu. Valda kopā ar mazmeitām un radu bērniem gatavo maskas no saspaidītām ogām vai augļiem, ar tām ieziežas pēc pēršanās. Meitenēm ļoti patīk. Dažkārt visas nosmērējas ar izkausētu šokolādi un priecājas, cik garšīgi smaržo.
5. Cik ilgu laiku bērns drīkst pavadīt pirtī
Tas atkarīgs no pieraduma un, protams, bērna vecuma. Sākumā mazulis lāvas telpā lai pavada vien pāris minūšu. Katrā reizē šo laiku var nedaudz paildzināt. Pēc procedūras beigām uzreiz jāsaģērbj, noteikti jāuzvelk zeķītes, lai kājas ir siltumā.
Bērnam un pieaugušajam organisma termoregulācija atšķiras – ķermenis sakarst un atdziest citādi. Jāraugās, vai āda nekļūst sārta vai bāla, – tad noteikti jādodas prom.
6. Kas jāievēro, lai par mazo pirtī nebaidītos
Krāsnij jābūt norobežotai, lai bērns nevarētu tai nejauši pieskarties. Pavērojiet, kāda ir pirts gara gaita, katrā būvē tas var būt atšķirīgi atkarībā no krāsns un ventilācijas lūkas novietojuma. Nereti mazo iesēdina tālākajā stūrī, domājot, ka tur ir vēsāks, bet tieši tur vispirms nonāk karstums.
Jābūt vērīgam attiecībā uz lielākiem bērniem, it īpaši, ja pērtuvē sanāk bariņš. Ne viens vien sāk kļūt pārāk bravūrīgs, lepoties, ka var izturēt karstumu.
7. Kad nedrīkstētu iet pirtī
* Nekādā gadījumā pirtī nevajadzētu vest, ja ir paaugstināta temperatūra. Jāpiesargās arī tad, ja bērnam pietuvinātā sabiedrībā daudzi sirgst ar augšējo elpceļu infekciju.
* Ļoti uzmanīgi, ja ir problēmas ar ausīm. Sildoties pirtī, tūska var kļūt izteiktāka, kaite saasināties.
* Nedrīkst, ja ir mitrā ekzēma vai atopiskais dermatīts, it īpaši, ja āda klāta krevelēm, vainas sulo. Taču, ja šīs kaites ir vieglā formā, pirts var nākt tikai par labu.
* Ja bērns ir alerģisks, daudz uzmanīgāk jāizvēlas slotiņas un aromāti. Tomēr šī kaite nav šķērslis pirts apmeklējumam. Karstuma un aukstuma procedūra palīdz nostiprināt mazuļa organismu, un pamazām, iespējams, no alerģijas izdodas tikt vaļā.
* Ja ir kāda specifiska diagnoze, par pirts nepieciešamību jāvaicā ģimenes ārstam.
* Nereti uz viesībām pirtī aicina arī ģimenes ar bērniem. Tādā reizē savu atvasi tur noteikti nedrīkstētu laist, jo bērni skraida iekšā un ārā, slapjiem matiem, kailām kājām, mitrā dvielī… Pieredze rāda, ka pēc tam drīz vien slimība klāt.
36,6 °C konsultantes AGRITA KALSNAVA, ģimenes ārste, homeopāte
VALDA SMIRNOVA, pirtsmīle, pirtniece, biedrības Latvijas pirts savienība valdes locekle
Avots:
