Sangviniķi ir spēcīgi, dzīvīgi un līdzsvaroti. Viņi ātri reaģē uz notiekošajām izmaiņām un nosacīti viegli pārdzīvo nepatikšanas.
Holeriķi ir vairāk emocionāli, ar noslieci uz krasām garastāvokļa maiņām.
Flegmatiķi – ne mazāk spēcīgi, nesatricināmi mierīgi un mazkustīgi. Šiem cilvēkiem ir noturīgi centieni un vājas ārējās izpausmes.
Melanholiķi ir maigas dabas, emocionāli līdzsvaroti un mazkustīgi. Viņi ir viegli ievainojami, ar noslieci uz spēcīgiem pārdzīvojumiem.
Pēc statistikas aptuveni 35% Zemes iedzīvotāju ir holeriķi, 30% – sangviniķi, 21% – melanholiķi un 14% – flegmatiķi. Taču zinātnieki šos skaitļus uzskata par nosacītiem.
No astēniķa līdz pikniķim
XX gadsimta pirmajā ceturksnī vācu psihiatrs Ernsts Krečmers piedāvāja jaunu klasifikāciju. Tās pamatā bija liktas divas, saskarsmē ar cilvēkiem visvairāk acīs krītošās pazīmes: ķermeņa uzbūve un emocionalitāte. E. Krečmers izdarīja neskaitāmus antropometriskus mērījumus un izdalīja galvenos ķermeņa uzbūves tipus.
Pie astēniķiem viņš pieskaitīja diezgan liela auguma, taču trauslas miesasbūves cilvēkus ar plakanu krūškurvi, pagarinātu ķermeni un ekstremitātēm. Lielākoties viņiem ir garš kakls, neliela galva, izstiepta seja, garš tievs deguns, kas kontrastē ar nelielo apakšžokli. Āda vairumā gadījumu ir bāla, mati biezi un cieti.
No psiholoģijas viedokļa šādas miesasbūves cilvēki ir šizoīdi. Viņiem raksturīga zināma noslēgtība, nosliece uz abstrakto domāšanu. Viņi spēj ilgi un ar aizrautību nodarboties ar kādu konkrētu lietu, bet diskusijā, ilgu laiku cītīgi pastāvot pie sava, pēkšņi mainīt domas un piekāpties. No malas šādu uzvedību reizēm ir grūti saprast: viņu reakcijas nav prognozējamas, tās mēdz būt vētrainas, kontrastiem pilnas. Daudzi no viņiem ļoti mīl dabu un mākslu, bet konfliktos ir viegli ievainojami. Spožs šāda šizoīdā astēniķa paraugs ir Servantesa nemirstīgais idalgo Dons Kihots.
Lasi vēl: Noskaidro, kāds ir Tavs temperaments: padomi un ieteikumi
Pikniskajam tipam raksturīgs mazs vai vidējs augums un lielāks vai mazāks tuklums. Tie ir stingras miesasbūves cilvēki ar platiem kauliem, ieapaļām miesas formām un vēderiņu, apaļu galvu un īsu kaklu. Mati lielākoties mīksti, vīriešiem ar noslieci uz priekšlaicīgu plikpaurību. Neraugoties uz druknumu, viņi izceļas ar mundrumu, kustīgumu, bagātu mīmiku un žestu valodu.
No psiholoģijas viedokļa pikniķi lielākoties ir ciklotīmi. Garastāvoklis pārsvarā dzīvespriecīgs, viņi pilnībā iegrimst apkārtējā pasaulē un konkrētajā brīdī, viegli un atklāti ļaujas konfliktiem. Viņi ir jutekliski baudu meklētāji un labsirdīgi humoristi. No Dimā musketieriem Portoss ir spilgts šā tipa pārstāvis.
Atlētiskais tips. Šā tipa cilvēkiem nebūt nav jābūt atlētiem – pietiek, ja viņi ir liela vai vidēja auguma, ar spēcīgu miesasbūvi. Viņiem ir teicami attīstīta muskulatūra, plata plecu daļa, bet gurni šauri.
Atlētu psiholoģisko tipu E. Krečmers ir nosaucis par viskozo. Šādi cilvēki lielākoties ir mierīgi, nepakļaujas emocijām, prot savaldīt savu mīmiku un gandrīz vai nežestikulē. Tā kā viņiem domāšana nav pārāk elastīga, viņi slikti pielāgojas jaunām situācijām un apstākļiem. Daudz retāk nekā pārējie slimo ar psihiskām kaitēm, taču reizēm mēdz būt nosliece uz epilepsiju.
No endomorfa līdz ektomorfam
Amerikāņu zinātnieka Viljama Šeldona temperamentu tipoloģija ir ļoti līdzīga Krečmera izstrādātajai, lai arī viņš gājis pavisam citu ceļu nekā vācu zinātnieks. V. Šeldons ir izpētījis vairāku tūkstošu studentu dažādos rakursos uzņemtos kailfoto un atlasījis tos miesasbūves variantus, kas maksimāli atšķīrās no pārējiem.
Pirmais – endomorfais – tips izceļas ar līdzīgu sfērisko formu, lielu vēderu, prāvu galvu, vārgām rokām un kājām, neattīstītiem kauliem un muskuļiem.
Otrajam, mezomorfajam tipam, raksturīgi plati pleci un krūškurvis, muskuļainas rokas un kājas, minimāls zemādas tauku slānis, samērā masīva galva.
Trešais ir ektomorfais tips. Tam pieder vāji cilvēki ar izstieptu seju un augstu pieri, tievām garām rokām un kājām, šauru krūškurvi.
Terminus zinātnieks patapinājis no aizmetņu lapiņām. Tālaika bioloģijā pastāvēja viedoklis, ka no endodermas (iekšējās aizmetņa lapiņas) attīstās iekšējie orgāni, no mezodermas (vidējās lapiņas) – kauli, muskuļi, sirds un asinsvadi, bet no ektodermas (ārējās) – mati, nagi, receptoru aparāts, nervu sistēma un smadzenes.
Pēc savām rakstura īpašībām endomorfs ir ļoti līdzīgs ciklotīmiķim, ektomorfs – šizoīdam, bet mezomorfs – augsta tipa atlētam.
No ekstraverta līdz introvertam
Šveicietis Karls Gustavs Jungs cilvēkus sadalīja ekstravertos (vērstos uz āru) un introvertos (vērstos uz sevi).
Ekstravertiem nepieciešams nepārtraukts stimuls no ārpuses: viņi ir komunikabli, tiecas pēc jauniem iespaidiem, sliecīgi uz risku, patīk pārmaiņas, ir gatavi ātrām reakcijām. Viņiem raksturīga brīva un nepiespiesta uzvedība, optimisms, jautrība, arī ātras dusmas, zināma agresija, virspusība cilvēku un notikumu uztverē.
Introverti, gluži pretēji, dzīvo savā bagātajā iekšējā pasaulē un tajā arī smeļas ierosmi aktivitātēm. Viņi ir noslēgti, nekomunikabli, lēni, nopietni, atturīgi, savaldīgi, mīl kārtību, labprāt nodarbojas ar pašanalīzi. Kā draugi ir uzticami, taču draudzējas ar nedaudziem un cenšas izvairīties no skaļām kompānijām.
Pamatojoties uz šiem un vēl dažiem citiem parametriem, K. Jungs izcēla 16 personību tipus. Vēlāk viņa idejas tika attīstītas jaunā teorijā, tā sauktajā socionikā, kura piedevām norāda arī labāko tipu saderību profesionālajā jomā un ģimenes izveidošanai.
Jāteic, ka pats K. Jungs neieteica pilnībā paļauties uz tipu aprakstiem, jo absolūti izteikti tipi sastopami ārkārtīgi reti. Par jebkuru cilvēku daudz pareizāk būtu teikt, ka viņam ir nosliece uz kādu konkrētu tipu, apvienojot to sevī ar citu tipu elementiem. Līdz ar to droši var teikt, ka eksistē vairāki miljardi cilvēku tipu un nepārtraukti rodas arvien jauni. Turklāt daudzas cilvēkam būtiskas īpašības – drosme, bailīgums, godīgums, nelietība, disciplinētība, bezatbildība – nav saistītas ne ar kādu tipoloģiju. Un, šķiet, tas arī ir pats galvenais katrā no mums.
