Kas matiem nepatīk
Kārtojot eksāmenus, kā arī citās stresa situācijās mati reizēm krīt laukā veselām saujām. Vai tas ir normāli? “Mati pastiprināti mēdz izkrist arī pēc pārciestas operācijas, slimošanas, pēc ilgas diētas vai pēc bērniņa nākšanas pasaulē. Kad stresa situācija beidzas, pusgada laikā mati parasti atkal ataug,” apstiprina P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas dermatoloģe Inta Kusiņa. Ja ir paaugstināta spriedze, organisms patērē vairāk minerālvielu un mikroelementu, tādēļ ātrāk tikt galā ar tā sauktās stresa matu izkrišanas sekām palīdz vitamīnu kompleksu un speciālu matu augšanu veicinošu šampūnu lietošana.
Nelabvēlīga ietekme uz matiem ir arī vienveidīgam uzturam, miega trūkumam, smēķēšanai, nepareizai matu kopšanai, piemēram, pārāk biežai krāsošanai, balināšanai, ilgviļņiem, matu žāvēšanai ar fēnu vai pārāk biežai mazgāšanai. Matus katru dienu var mazgāt tikai ar šampūniem, kas īpaši paredzēti lietošanai ar tik īsiem starplaikiem, pretējā gadījumā mati var kļūt ļoti sausi.
Sievietes matu veselību lielā mērā ietekmē dzimumhormonu līmenis. Augsts sievišķo hormonu estrogēnu līmenis veicina matu augšanu, bet vīrišķo hormonu līmeņa paaugstināšanās stimulē to izkrišanu.
Dažreiz matu apjoms ievērojami samazinās menopauzes vai andropauzes laikā. Tādā gadījumā var izmantot lokālus hormonus saturošus līdzekļus, lai stiprinātu matu saknītes un veicinātu matu ataugšanu. Tomēr der atcerēties, ka matu daudzumu ietekmē arī dabiskais novecošanas process. “Ļoti reti astoņdesmit gadu vecumā izdodas saglabāt tikpat kuplu frizūru kā jaunībā,” atzīst ārste.
Ne tikai ādas slimības
Matu spožumu un kuplumu var ietekmēt gan tādas ādas slimības, kuru izpausmes, piemēram, izsitumi, parādās uz visa ķermeņa, gan tādas, kas noris atipiski un bojājumi skar tikai galvas mataino daļu. Iekaisumu galvas ādā un matu maisiņā, veicinot matu izkrišanu, var izraisīt gan seborejiskais dermatīts, gan psoriāze, gan sēnīšu infekcijas, kā arī dažādas kontaktalerģijas, kuru biežākais iemesls ir matu krāsa. “Sievietes nereti diezgan vieglprātīgi izturas pret matu krāsošanu, atkārtoti izmantojot krāsu, kas jau izraisījusi alerģisku reakciju. Ar katru reizi tā kļūst tikai spēcīgāka,” uzsver dermatoloģe.
Apsārtums, nieze, izsitumi, kreveles vai galvas ādas zvīņošanās ir pietiekams iemesls, lai dotos pie dermatologa un veiktu nepieciešamos izmeklējumus un analīzes. Ārstējot sēnīšu infekciju, dermatītu vai citu ādas slimību, matu izkrišanu iespējams ne tikai apturēt, bet ar laiku atjaunot to apjomu.
Taču mēdz gadīties arī tā, ka mati sāk izkrist atsevišķās vietās, visbiežāk – mazos, apaļos laukumos. Sākumā tie ir tikai dažu centimetru rādiusā, bet var plesties plašumā, līdz skar ne tikai galvas ādu (skropstas, uzacis), bet reizēm arī visu ķermeni. Šo slimību sauc par perēkļveida alopēciju (Alopecia Areata). Tā ir autoimūna slimība: organismā rodas antivielas pret paša organisma šūnām, šajā gadījumā – tikai pret matu saknītes šūnām, un imūnā sistēma sāk tās iznīcināt.
Dažreiz matu izkrišanas iemesls mēdz būt kāda no rētojošām alopēcijām, kura var būt kādas autoimūnās slimības, piemēram, diskoīdās sarkanās vilkēdes, pavadone. Slimības gaitā ap matu maisiņu veidojas iekaisums. Tam progresējot, ādā veidojas rētaudi. Vietās, kur tie radušies, mati vairs nekad neataug. Lai no tā izvairītos, ļoti svarīgi šo slimību atklāt savlaicīgi. “Ja iekaisums ap matu maisiņu tiek likvidēts, pirms izveidojas rētaudi, matu zudumu iespējams novērst,” skaidro ārste. Visdrošākais veids, kā noteikt diagnozi un sākt perēkļveida vai rētojošās alopēcijas ārstēšanu, ir audu parauga noņemšana jeb biopsija.
Taču nereti pārmaiņas galvas rotā nebūt nav saistītas ar ādas slimībām. Pastiprinātu matu izkrišanu var izraisīt arī dažādas iekšķīgas slimības un veselības traucējumi, piemēram, anēmija un ar to saistītais dzelzs deficīts, olnīcu policistoze, hroniskas infekcijas. Endokrīno slimību, piemēram, vairogdziedzera darbības traucējumu vai cukura diabēta dēļ mati var kļūt sausi, plāni, trausli, nespodri. Ārstējot slimību, visbiežāk atjaunojas arī matu veselība.