“Pat atvaļinājumā nevaru pārstāt domāt par darbu, bērniem, dažādām problēmām. Satraucos, raizējos, vajā neizskaidrojama tuvas nelaimes sajūta, lai gan tam nav nekāda pamata. Brīvās dienas paiet, bet nejūtos atpūtusies,” stāsta rīdziniece Sarmīte. Satraukties par nepatīkamiem notikumiem vai situācijām ir tikai dabiski, bet pavisam cita lieta, ja trauksme kļūst par ikdienas pavadoni.
Biežākais iemesls – stress
Līdzīgi kā sāpes ir organisma reakcija uz fizisku ievainojumu, trauksmes izjūta ir viena no svarīgākajām aizsargfunkcijām. Senos laikos trauksmes stāvoklis sagatavoja cilvēku cīņai vai bēgšanai. Trauksmes laikā muskuļi saspringst, paātrinās elpošana un sirdsdarbība, ceļas asinsspiediens, paplašinās acu zīlītes, nosvīst plaukstas un nereti arī viss ķermenis. Veselības centra “Vivendi” psihiatre Inga Zārde skaidro, ka mūsdienās trauksmi visbiežāk izraisa stress, garīga pārpūle, pārāk liela atbildība, sarežģījumi attiecībās, bailes no apkārtējo vērtējuma vai kritikas. Trauksme pati par sevi nav slimība, bet simptoms, kas liecina, ka kaut kas nav kārtībā ar dzīvesveidu, fizisko vai psihisko veselību. Piemēram, trauksme var liecināt par depresiju, kā arī par dažādiem neirotiskiem, ar stresu saistītiem traucējumiem, piemēram, somatoformo veģetatīvo distoniju. Tā var vēstīt arī par paniku, obsesīvi kompulsīviem traucējumiem, kad cilvēku vajā uzmācīgas domas, vai adaptācijas traucējumiem, kas saistīti ar kādu ļoti nepatīkamu vai traģisku notikumu.
Psihiatre pastāsta, ka reizēm trauksmes un nemiera iemesls var būt arī dažādas fiziskas kaites, piemēram, vairogdziedzera saslimšanas. Tad, ārstējot pamatslimību, trauksme pazudīs līdz ar citiem simptomiem. Taču trauksme var būt arī dažādu vielu nepārdomātas lietošanas sekas. “Cilvēki iegādājas dažādus augu valsts maisījumus, nepadomājot, ka viņiem pret kādu sastāvdaļu var būt nepanesība, ka pārāk lielā devā vai kombinācijā ar medikamentiem tie var izraisīt negaidītu reakciju – trauksmi. Dažreiz pat baldriāna preparāti nevis nomierina, bet tieši otrādi – rada vēl lielāku satraukumu,” atklāj ārste. Arī aizraušanās ar kafiju, kas paātrina sirdsdarbību un paaugstinu asinsspiedienu, var veicināt trauksmes izjūtas rašanos.
Apturēt domu virpuli
Cilvēki bieži vien trauksmei pievērš uzmanību tikai tad, kad tā jau ir ļoti izteikta, mokoša, traucējoša. Inga Zārde mudina vērīgāk ieklausīties savā pašsajūtā, lai pamanītu arī vieglākas trauksmes stadijas. Par to bieži vien liecina miega traucējumi – grūtības iemigt un pārāk agra mošanās no rītiem, uzmācīgas domas par pagātnes vai nākotnes notikumiem, neizskaidrojamas nelaimes priekšnojautas.
Ja trauksmei ir tikai un vienīgi psiholoģisks pamats, ir vairāki paņēmieni, kā to mazināt. Inga Zārde uzskata, ka ļoti svarīgi ir ievērot piecus noteikumus. “Jārūpējas par labu naktsmieru, daudz jākustas, pietiekami daudz jāuzņem šķidrums, jāatrod pēc iespējas vairāk lietu, kas iepriecina, bet nepieciešamības gadījumā – jālieto ārsta izrakstītie medikamenti,” uzskaita psihiatre.
Tagad ļoti populāra kļuvusi mindfulness jeb apzinātības prakse. Tā ir metode, kas māca sakārtot prātu un fokusēt uzmanību uz šajā brīdī notiekošo, nevis raizēties par pagātni vai nākotni. “Ja cilvēks nolēmis atpūsties un pavadīt laiku kopā ar ģimeni, tad to dara apzināti, tas ir, ar visām maņām – redzi, smaržu, ķermeniskajām sajūtām, dzirdi, “pieslēdzoties” šim mirklim, nevis domājot par nepadarītajiem darbiem vai rītdienas pienākumiem,” viņa skaidro. Trauksmes mazināšanai šo metodi var praktizēt mērķtiecīgu vingrinājumu veidā. Viens no tādiem vingrinājumiem: reizi dienā uz pāris minūtēm iedarbināt citas maņas, atslēdzot prātu, kurā ikdienā šaudās pārāk daudz dažādu domu.
“Pamēģiniet sajust savu ķermeni, apkārtējo temperatūru, krēslu, uz kura sēžat, apģērbu, kas piekļaujas. Uzmanību var koncentrēt arī uz skaņām vai apkārtējo ainavu, to, ko jūs šajā brīdi dzirdat vai redzat,” iesaka psihiatre. Ļoti iedarbīgs vingrinājums ir arī apzināta elpošana, kuras laikā visa uzmanība tiek vērsta tikai un vienīgi uz elpošanas procesu – apmēram piecas minūtes elpot mierīgi, vienmērīgi un ar baudu (īsāka ieelpa, nedaudz garāka izelpa). Šāds elpošanas vingrinājums nomierina, stabilizē nervu sistēmu.
Stresa mazināšanai var izmantot arī fiziskas relaksācijas metodes, piemēram, meditāciju, jogu, ūdens procedūras, vannu vai atslābinošu masāžu ar lavandas eļļu.
Avots:
