Koka dēlītis – fui, kafija grūtniecēm inde? 20 mīti un patiesība par ēdieniem un virtuves lietām

virtuve_retro

1. Ja pienam ir zilgana nokrāsa, tas nozīmē, ka piens atšķaidīts ar ūdeni vai pat krītu.
Patiesībā pienam, kas izskatās viegli zilgans, nav ne vainas. Var pat teikt, ka uzturam tas ir pats vērtīgākais: tam ir zems tauku saturs un tajā ir mazāk holesterīna. Pats zemākais tauku saturs pienā ir 0,05%, un tieši šis piens arī izskatās zilgans, taču nekāda ūdens un krīta piejaukuma tajā, protams, nav. Šajā pienā ir mazāk vitamīna A, bet olbaltumu daudzums ir tāds pats kā treknajā pienā. Tātad tas ir absolūti pilnvērtīgs piena produkts un ļoti noderīgs visiem, kas seko līdzi uzņemto kaloriju daudzumam.

2. Pienam ar ilgstošu uzglabāšanas laiku tiek pievienoti konservanti.
Tā nav. Ilgstošā uzglabāšanas laika noslēpums ir augstas temperatūras tehnoloģijas izmantošana. Pienu ļoti strauji uzkarsē līdz 135 grādiem, bet pēc tam tikpat strauji atdzesē. Šajā procesā sliktās baktērijas aiziet bojā, bet vitamīni saglabājas. Šādu pienu neatvērtā iepakojumā var uzglabāt līdz pat 120 dienām, bet atvērtu ledusskapī – četras diennaktis droši.

3. Kefīrs noņem paģiru sindromu, jo satur alkoholu.
Paģiru sindromu noņem vai mazina arī virkne citu produktu, un ne jau tāpēc, ka tie visi saturētu vairāk vai mazāk spirta. Kefīrā spirta tikpat kā nav. Starp citu, vienā gatavā bumbierī alkohola daudzums ir tikpat, cik spainī kefīra.

4. Pilnīgi pietiek ūdeni uzvārīt, lai visi tajā esošie Sli**bas rosinošie mikrobi aizietu bojā.
Ne gluži. Vārīšana visus mikrobus neiznīcina, nemaz jau nerunājot par smagajiem metāliem, pesticīdiem, herbicīdiem, fenolu un naftas produktiem. Tāpēc ūdens attīrīšanai ar vārīšanu vien nepietiek. Turklāt pēc vārīšanas uz tējkannas sienām nogulsnējas vērtīgie kalcija un magnija sāļi.

5. Konservi nav veselīgi produkti.
Runājot par gaļas konserviem, savā ziņā šim uzskatam varētu arī piekrist, bet tas nekādi neattiecas uz zivju ražojumiem. Konservu ražošanas procesā pēc ilgstošās termiskās apstrādes pat zivju lielās asakas kļūst mīkstas un ēdamas, un kas gan var būt vērtīgāks cilvēka kaulu sistēmai par papildu kalcija devu. Pēc mūsdienu zinātnieku rekomendācijām, cilvēkam dienā nepieciešamā kalcija deva ir 1500 mg, un tas vienādi attiecas gan uz vīriešiem un sievietēm spēka gados, gan bērniem un veciem ļaudīm.

6. Citroni ir skābi tāpēc, ka tajos nav cukura, toties ir ļoti daudz vitamīna C.
Daudziem, iespējams, tas būs pārsteigums, bet patiesībā vienā kilogramā citronu cukura ir vairāk nekā kilogramā zemeņu. Arī vitamīna C citronos ir vairāk nekā zemenēs. Taču jāteic, ka citrona vērtību nosaka ne jau tajā esošais vitamīns C, bet gan lielais daudzums citu ļoti vērtīgo vielu un auglim piemītošās pretmikrobu un antiseptiskās īpašības. Tieši šo iemeslu dēļ citronus kopš seniem laikiem lieto pret saaukstēšanās slimībām, adenovīrusiem, gripu, angīnu, mutes dobuma gļotādas iekaisumu.

7. Burkāni ir ļoti vērtīgi redzei.
Burkāni ir vērtīgi ne tikai redzei vien. Bet šajā gadījumā burkānu vērtību nosaka tajos esošais beta karotīns, kas cilvēka organismā pārvēršas acs tīklenei nepieciešamajā vitamīnā A. Taču arī aknās ir lielas beta karotīna rezerves, ko itin viegli papildina dažādi produkti. Tāpēc nav ne mazākā pamata bažīties, ka, nelietojot burkānus uzturā, redze pasliktināsies.

8. Svaigi produkti ir daudz vērtīgāki par termiski apstrādātiem.
Visa daudzveidīgais dārzeņu kopums nav ar vienu olekti mērāms. Daži dārzeņi, piemēram, baklažāni un pākšu pupiņas satur indīgas vielas, kuras var neitralizēt tikai termiskās apstrādes procesā. Turklāt ne vienmēr un ne visiem kuņģis ir spējīgs asimilēt svaigos produktus.

9. Salāti ir īsts eliksīrs slaidam augumam.
Daļēji šim viedoklim piekrist var, jo salātu lapas praktiski nesatur kalorijas. Taču tīrā veidā tos praktiski nelieto, lielākoties tie ir tikai viena no sastāvdaļām. Daudz bīstamākas slaidam augumam ir salātu mērcēs – ar retiem izņēmumiem tajās visās ir daudz tauku.

10. Sēņu mērci var dot arī bērniem.
Daudzi vecāki tā arī rīkojas: gatavojot maltītei sēņu mērci vai kādu citu sēņu ēdienu, dod to arī bērniem. Taču to darīt nedrīkst, jo bērna organisms neizstrādā fermentus, kas spēj pārstrādāt sēnēs esošos olbaltumus. Tieši tāpēc bērnu vidū tik bieži notiek saindēšanās pat ar citādi nekaitīgajām ēdamajām sēnēm. Arī saindēšanos bērni pārcieš smagāk nekā pieaugušie. Toksikologi uzskata, ka ne mazāk kaitīgas sēnes ir arī gados veciem cilvēkiem, kuru organisms vairs nespēj pārstrādāt šo smago olbaltumu barību.

11. Inde no sēnēm pazūd, ja tās vāra vairākas stundas.
Tas ir samērā plaši izplatīts, bet maldīgs priekšstats. Vairumā gadījumu sēnēs esošās indes ir termoizturīgas.

12. Saindējoties ar sēnēm, labs dezinficējošs līdzeklis ir degvīns (alkohols).
Tas ir pilnīgi aplams uzskats – alkohols nevis palīdz, bet, gluži pretēji, sarežģī un pastiprina saindēšanos.

13. Aknas ir veselīgs produkts.
Viss labs, kas ar mēru. Nenoliedzami aknās ir ļoti daudz vitamīnu, minerālsāļu un proteīna, taču tajās ir arī daudz tauku un holesterīna. Turklāt ļoti svarīgi, kur mājlops audzēts un ar ko barots. Pēc ASV dietologu asociācijas sniegtajiem datiem, liellopu aknās bīstamā daudzumā var uzkrāties ķimikālijas un hormoni, kas dzīvnieka organismā nonākuši kopā ar barību.

14. Ja ēdiens izskatās un smaržo labi, to var droši ēst.
Diemžēl ne vienmēr izskats un aromāts nosaka saturu. Ir baktērijas, kas bojā ēdienu, bet absolūti nemaina produktu ārējo izskatu un aromātu. Tāpēc, ja radušās kaut mazākās aizdomas, labāk neriskēt. Turklāt tādas kaitnieces klātbūtni kā salmonella vispār ne no skata, ne smaršas noteikt nav iespējams.

15. Cilvēki, kam ātri taukojas mati, nedrīkst aizrauties ar trekniem ēdieniem.
Aizrauties ar trekniem ēdieniem nav ieteicams nevienam. Bet, runājot par matiem, – pat ja kāds katru dienu izdzertu litru olīveļļas, tas nekādi neatspoguļotos uz viņa matu struktūru. Matu taukošanās ir kompleksa problēma, kas kompleksi arī jārisina.

16. Kafija nelabvēlīgi ietekmē grūtniecību.
Ir pierādīts, ka kofeīns neiedarbojas uz augļa attīstību un tam nav nekāda sakara ar spontānā aborta gadījumiem. Taču neraugoties uz to un, ņemot vērā pašas jaunākās atziņas, speciālisti tomēr iesaka no kafijas, kokakolas un citiem kofeīnu saturošiem dzērieniem grūtniecības laikā tomēr atturēties.

17. Kafija paaugstina arteriālo spiedienu.
Tā ir diskutabla tēze un zinātnieki joprojām nav nonākuši pie vienota atzinuma. Tie, kas uzskata, ka kafija arteriālo spiedienu paaugstina, pamatojas uz austriešu pētnieka Džeka Džeimsa 1998. gadā publicētajiem datiem, kuros apgalvots, ka 3-4 tasītes kafijas, kas izdzertas vienmērīgi dienas laikā, paaugstina apakšējo spiedienu par 2-4 dzīvsudraba stabiņa milimetriem.
Taču tieši tāds pat palielinājums var būt no vienkārša emocionāla strīda ar draugu vai pat satraukuma, ieraugot tuvojamies ārstu ar termometru rokās.
Angļu ārsti apgalvo, ka kafijas hipertoniskā iedarbība ir īslaicīga, bet cilvēkiem, kas pie šā dzēriena pieraduši, tādas vispār nav.

18. Kad cilvēks ir iemīlējies, viņš zaudē ēstgribu.
Vai tas tā tiešām ir, nolēma pārbaudīt Ženēvas universitātes psiholoģijas un psihiatrijas profesors Villijs Pasīni. Veicot virkni pētījumu, viņš pārliecinājās, ka mīlētājiem, un jo īpaši vīriešiem, ēstgriba nevis zūd, bet gan palielinās. Savukārt sieviešu vidū tikai vienai no četrām apetīte mazinājās, bet pārējām palika nemainīga.

19. Koka gaļas dēlīši ir antisanitāri.
Tā apgalvo tie, kas tādus pašus dēlīšus ražo no plastmasas un citiem materiāliem. Patiesībā nekādas atšķirības starp koka un plastmasas dēlīti nav. Turklāt daudzi biologi uzskata, ka labāki tomēr ir koka dēlīši, jo ražoti no dabiska materiāla.

20. Nedrīkst iet peldēt tūlīt pēc ēšanas.
Arī šajā jautājumā vienprātības speciālistu vidū nav. Apgalvojums, ka nedrīkst peldēties tūlīt pēc maltītes, parādījās pirms vairāk kā pusgadsimta, kad ASV Sarkanais Krusts nopublicēja instrukciju par dzīvības glābšanu, kur cita starpā bija teikts, ka neprātim, kurš riskē mesties baseinā tūlīt pēc ēšanas, draud kuņģa spazmas un var iestāties Nā*e. Drīz pēc tam, 1961. gadā, sporta ārsts Artūrs Stainhauss teoriju par kuņģa spazmām apšaubīja. Arī daudzi sportisti apgalvo, ka treniņos nereti peld garās distances drīz pēc maltītes. Galvenais ir nepārēsties un nepiebāzt kuņģi ar grūti sagremojamiem produktiem.

Leave a Comment