Herpesvīrusu saime
Pavisam reģistrēts aptuveni 90 herpesvīrusu veidu, no kuriem astoņi cilvēkam var radīt veselības problēmas. Visbiežāk sastopams herpes simplex1, kas izraisa aukstumpumpas, un herpes simplex 2, kas izpaužas ne tikai uz ādas, deguna vai mutes gļotādas, bet arī uz dzimumorgāniem.
Trešais herpesvīruss, ko dēvē par varicella zoster, izraisa divas nopietnas slimības – vējbakas un tā saukto jostas rozi jeb herpes zoster. Ceturtais kārtas numurs piedēvēts Epšteina–Barra vīrusam, bet piekto pazīst kā citomegalovīrusu, kas rada augšējo elpošanas ceļu infekcijai līdzīgas izpausmes un pārsvarā piemeklē smagus hroniskus slimniekus. Pētījumi liecina, ka sestajam un septītajam vīrusam ir liela loma hroniska noguruma sindroma izraisīšanā, bet astotais spēj iedarboties uz organisma šūnām, veicinot ļaundabīga audzēja attīstību.
Ar herpesvīrusu visbiežāk inficējas gaisa pilienu ceļā, bet auglis to var saņemt jau pirms piedzimšanas caur placentu no mātes un līdz ar to var rasties attīstības problēmas. Inficēšanās mēdz notikt arī dzemdību laikā. Sievietei, saslimstot ar herpesinfekciju gaidību sākumā, var būt grūtniecības pārtraukums. Vīruss izplatās arī audu un orgānu pārstādīšanas laikā. Savukārt herpes simplex 2 un citomegalovīrusu iespējams iegūt seksuālās attiecībās.
Visbiežāk un smagāk herpesvīruss izpaužas, ja ir nomākta imunitāte, kāda hroniska saslimšana vai HIV infekcija.
Atkal aukstumpumpa!
Aukstumpumpu parādīšanos provocē nosalšana, pārkaršana, fiziska un psihoemocionāla pārslodze. Kurš gan kaut reizi dzīvē nav piedzīvojis kņudināšanas, sāpīguma un niezes sajūtu uz lūpas, degunā vai retāk mutē – kur nu katrreiz pumpa sadomājusi apmesties. Visbīstamākās ir aukstumpumpas uz plakstiņa, jo herpesvīruss spēj izraisīt nopietnus acu bojājumus, kuri var ietekmēt redzi un pat izraisīt aklumu.
Kad jūtama kņudināšana, reizēm pumpa parādās pēc dienas vai divām, bet nereti izlien gandrīz vienlaikus ar pirmajiem simptomiem. Pirms tas noticis, procesu var mēģināt apturēt, vīrusa skartajai vietai ar vates kociņu uzziežot aciklovīra ziedi. Pirms un pēc veidojuma apstrādes jānomazgā rokas. Ziede jālieto atbilstīgā devā, pietiekami bieži, vidēji 7–10 dienas, taču vēlākās stadijās tā vairs nebūs tik iedarbīga. Savukārt, kad pūslītis pārplīsis, ādu ātrāk sadziedēs cinka ziede.
Ja uzmetušās vairākas pumpas, vīruss, iespējams, neaprobežosies tikai ar ādas virsējo slāni, bet ar limfas un asiņu plūsmu mēģinās iekļūt dziļāk organismā. Var attīstīties vispārēja infekcija, plaušu iekaisums, encefalīts un meningīts.
Inficējas skūpstoties
Jaunieši nereti inficējas ar Epšteina–Barra vīrusu, kas izplatās gaisa pilienu ceļā. Ja kādam mutes dobumā atrodas šie vīrusi, tuvas saskarsmes laikā ar siekalām tos var ļoti viegli nodot otram. Ne velti šo kaiti dēvē par skūpstu jeb bučošanās slimību.
Epšteina–Barra vīrusa infekcija izpaužas līdzīgi angīnai jeb, kā to apzīmē ārsti, tonsilītam – ar apsārtušu, sāpošu kaklu un palielinātām mandelēm ar aplikumu. Raksturīgi, ka piebriest kakla un padušu limfmezgli, kurus slimnieks pats var sataustīt, kā arī akna un liesa, lai gan šīs pārmaiņas sasirgušais ne vienmēr jūt.
Specifisku medikamentu, kurus varētu lietot šajā gadījumā, nav. Ārstēšana tiek vērsta pret iekaisumu un slimības simptomiem. Pastāv teorija, ka Epšteina–Barra vīruss var veicināt ļaundabīga audzēja attīstību, taču tas nenozīmē, ka skūpstu slimību pārslimojušajiem vienmēr radīsies vēzis.
Sargā vakcīna
Nereti problēmas sagādā arī trešais herpesvīruss, kas izraisa vējbakas un jostas rozi jeb herpes zoster. Salīdzinot ar laiku, kad bērnus nevakcinēja pret vējbakām, saslimstības līmenis ar šo infekciju Latvijā ir samazinājies, tomēr ir gana augsts. Par laimi, bērnībā izslimojušie atkārtoti nesasirgst. Vakcinētie bērni ir pasargāti, ja vien netiek aizmirsts par revakcināciju.
Sievietēm, kuras plāno grūtniecību, bet nav slimojušas ar vējbakām un nav vakcinētas pret tām, vajadzētu potēties, taču ne vēlāk kā pusgadu pirms bērniņa ieņemšanas.
Bērni ar vējbakām parasti izslimo vieglāk, bet pieaugušajiem nereti ir gan pārmaiņas uz ādas, gan arī plaušu bojājums, encefalīts vai meningoencefalīts.
Novērojumi liecina, ka nereti pēc potēšanās pret vējbakām aukstumpumpas uzmetas retāk. Vakcinēta cilvēka imūnsistēma spēj cīnīties pret herpesvīrusa aktivizēšanos, tomēr aizsargvielas var veidoties nepietiekami.
Ar jostas rozes infekciju galvenokārt sasirgst gados vecāki ļaudis. Visbiežāk ir paaugstināta ķermeņa temperatūra līdz +38…+39 °C un sāpes mugurā. Pēc kāda laika (dienas vai nedēļas) parādās ļoti sāpīgi izsitumi, kas pārveidojas ūdeņainos pūslīšos. Atšķirībā no vējbakām, kad slimības izpausmes rodas uz visa ķermeņa, šajā gadījumā tās ir konkrētajā segmentā, kur ieperinājies vīruss. Infekcijā ir iesaistīti nervu gangliji, tāpēc ļoti ilgstoši saglabājas sāpes un citas tā sauktās postherpētiskās pārmaiņas.
Šajos un citos herpesvīrusa gadījumos, kad ir smagas vispārējās izpausmes, aciklovīru lieto tabletēs vai kapsulās vai ievada vēnā.
Ir radītas vakcīnas jostas rozes profilaksei, ko iesaka pēc 60 gadu vecuma, taču Latvijā tās pagaidām nav pieejamas.
KONSULTĒJUSI RĪGAS AUSTRUMU KLĪNISKĀS UNIVERSITĀTES SLIMNĪCAS STACIONĀRA “LATVIJAS INFEKTOLOĢIJAS CENTRS” VIRSĀRSTE VELGA ĶŪSE
Avots:
