Trešdien, 2. novembrī, potenciālie koalīcijas partneri – “Jaunā vietība” (JV), Apvienotais saraksts (AS) un Nacionālā apvienība (NA) – panāca vienošanos par sadarbības memoranda tekstu, tostarp arī iepriekš pretrunīgi vērtēto priekšlikumu kopuzņēmumu, lai izveidotu Enerģētikas un klimata ministriju.
Iepriekš koalīcijas sarunu laikā JV piedāvāja AS un NA iespēju vienoties par sadarbības memorandu, kurā būtu iezīmēti nākamās valdības veidošanas principi un kopīgi izvirzītie mērķi. Sarunas par memorandu apgrūtināja AS iebildumi pret jaunas ministrijas izveidi, tomēr trešdien, 2.novembrī, trīs potenciālie koalīcijas partneri vienojās par memoranda tekstu, kuru plānots parakstīt ceturtdien, novembrī. 3. Krišjānis Kariņš otrdien pēc tikšanās ar AS un NA pārstāvjiem informēja mediju pārstāvjus, ka trīs politiskie spēki vienojušies par sadarbības memoranda tekstu.
Ceturtdien to parakstīs potenciālie koalīcijas partneri. Neskatoties uz to, ka faktiskais memoranda teksts vēl nav publicēts, tajā ir ietverta apņemšanās esošo resursu ietvaros pilnveidot valstu valdību darba organizāciju, izveidojot Enerģētikas un klimata ministriju.
Zināms, ka Uz žurnālistu jautājumu, vai tāda ministrija būs, Karīna uzsvēra: “Būs ministrija!”Jā, valdības deklarācijas izstrādes gaitā tiks precizēts jaunās ministrijas nosaukums, atbildība un no kuriem esošo ministriju departamentiem to varētu veidot. Jauno ministriju vadīs jaunākais ministrs. Kariņš norādīja, ka trīs politiskie spēki ir gatavi sadarboties, lai rastu kopsaucēju. Sarunu ceļš bija interesants, jo prasīja visu trīs pušu individuālo domu apkopošanu.
Ir svarīgi, lai mēs pavadītu laiku, lai labi iepazītu viens otru, lai mēs varētu efektīvi strādāt kopā. Kā biznesa vadītājs Uldis Pīlēns sacīja, ka sadarbības memorandā ir tēmas, par kurām ir vienprātība visiem politiskajiem spēkiem, taču ir arī domstarpības, kas saglabājas līdz pat mūsdienām. Saruna par jaunas ministrijas izveidi bija ļoti svarīga. Ceru, ka JV apņemsies piepildīt šo tēmu ar saturu. Paskatīsimies, kā būs ar deklarācijas saturu,” piebilda Pīlēns. Uzņēmējs arī norādīja, ka politiskajiem spēkiem ir atšķirīga izpratne par valstij piederošo kapitālsabiedrību pārvaldības modeļiem.
AS uzskata, ka valsts pārziņā ir jāpaliek kritiskiem valsts īpašumiem, piemēram, valsts kapitālsabiedrībām, kuras nevar privatizēt. Jā, ir vajadzīgs labāks apsaimniekošanas modelis, taču nevaram pieļaut, ka privātie ienāk “Latvijas Valsts mežos”, “Latvenergo” un ostās.
No vienas puses, NA pārstāvis sacīja, ka potenciālajiem koalīcijas partneriem ir līdzīga izpratne daudzos jautājumos, piemēram, par valsts aktīvu neprivatizāciju. Viņš piebilda, ka katrs politiskais spēks šo tēmu interpretējis atšķirīgi, taču sadarbības memorandā ir atrodams risinājums, kas “apmierināja visas puses.”
Pēc memoranda parakstīšanas politiskie spēki lems par kuru ministriju pārzināšanu un sāks izstrādāt Ministru kabineta deklarāciju. Kariņš atteicās prognozēt, kad varētu tikt izstrādāts valdības rīcības plāns. Jaunā Vienotība “ (JV) vada koalīcijas sarunas mēnesi pēc parlamenta vēlēšanām. Paredzams, ka drīzumā tiks panākts darījums. Ar Krišjāni Kariņu kā iespējamo nākamās valdības vadītāju no Latvijas varam sagaidīt lielas lietas. Sākotnēji JV vēlējās veidot koalīciju četru politisko spēku sastāvā kopā ar Apvienoto sarakstu (AS), Nacionālo apvienību (NA) un partiju “Progresīvie”.
Ne ASC, ne NAT nepiekrita modelim, kurā JV vadītu kādu no JV ministrijām, tāpēc trīs politisko spēku koalīcijas sarunas turpinājās. Lai turpinātu koalīcijas sarunas, JV piedāvāja pārējiem potenciālajiem partneriem iespēju vienoties par sadarbības memorandu, kurā iezīmēti turpmāk veicamie darbi. Visi partneri pauda gatavību parakstīt memorandu, tomēr AS iebilda pret JV plānu veidot jaunu Enerģētikas un klimata ministriju. Kariņš jau iepriekš paziņoja, ka gadījumā, ja AS nepiekritīs jaunas ministrijas izveidei, viņa vadītā valdība varētu arī netikt izveidota.
Pirmdien, 31.oktobrī, pēc tikšanās ar Kariņu Egils Levits sacīja, ka JV piedāvā atsevišķu ministriju enerģētikas problēmu risināšanai, kas nepalielinās kopējo valsts pārvaldē strādājošo skaitu, bet jaunā ministrija tiks veidota no departamentiem. atsevišķām esošajām ministrijām. Es ceru, ka mēs varam panākt vienošanos, lai vesela teritorija izkristu bez Ministru kabineta locekļa.