Krievijas augstākā militārā vadība apsprieda kodolieroču izmantošanu pret Ukrainu, vēsta ASV amatpersonas, ziņo The New York Times, un sarunas parādīja, cik vīlusies Maskava ir par tās militārpersonu neveiksmi kaujas laukā.
Saskaņā ar ziņojumiem Krievijas diktators Vladimirs Putins nebija klāt šajās konkrētajās sarunās, kas notika, saskaroties ar Krievijas neveiksmēm un pieaugošo kodolretoriku. Taču fakts, ka Krievijas militārā vadība apsprieda [tēmu], satrauca [ASV prezidenta Džo] Baidena administrāciju, jo tas parāda, cik neapmierināti ir Krievijas ģenerāļi par savām neveiksmēm kaujas laukā.
Šādas sarunas liek domāt, ka Putina kodoldraudi var būt kas vairāk nekā tikai tukši vārdi. Neskatoties uz šīm bažām, ASV amatpersonas steidz atgādināt medijiem, ka pagaidām nav konkrētu pierādījumu tam, ka Krievija plāno izmantot kodolieročus. Krievijas militārās vadības sarunas oktobra vidū tika čukstētas ASV varas gaiteņos.
Amatpersonas gan nav atklājušas, kādus kodolieroču izmantošanas scenārijus apsprieduši Krievijas ģenerāļi. ASV Nacionālās drošības padomes stratēģiskās komunikācijas koordinators Džons Kērbijs atteicās sniegt sīkāku informāciju par šīm sarunām. . Mēs turpinām to uzmanīgi vērot, un nekas neliecina, ka Krievija gatavojas šādām darbībām.
Amatpersonas brīdinājušas, ka gadījumā, ja Krievija pārietu uz kodolieročiem, sekas būtu postošas, smagas, spēcīgas un dziļas. Bijušais ģenerālis un bijušais ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors Deivids Petrejs skaidroja, ka atbilde uz Krievijas agresijas apturēšanu Ukrainā būtu visu Krievijas konvencionālo spēku iznīcināšana Ukrainā.
Krievijas diktatora vārdi un Krievijas karaspēka militārās neveiksmes Ukrainā rada bažas, ka Kremlis varētu ķerties pie kodolieročiem. Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā sākās agrā 24. februāra rītā ar raķešu apšaudēm, gaisa triecieniem un sauszemes spēku ierašanos. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas “attīrīšanu”.
Ukrainas okupanti ir cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti civiliedzīvotāju tīšā slepkavībā un citos kara noziegumos. Okupantu zvērības sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijevas apkārtnes rajoniem, piemēram, Bučas. Krievijas sliktā izturēšanās pret ukraiņiem, tostarp slepkavības un bēgļu nometņu izveide, izklāstīta Kremļa propagandas ziņu aģentūras “RIA Novosti” publicētajā manifestā. Notiekošais karš Ukrainā ilgst jau gadiem, sākot ar Krievijas īstenoto Krimas pussalas okupāciju 2014.gadā.