„Labdien, Viktorija! Rakstu jums šo vēstuli tāpēc, ka nesen saņēmu albumu ar savas sievas fotogrāfijām, kuras fotografējusi esat Jūs. Es nevēlos, lai Jūs domātu, ka esmu neapmierināts ar Jūsu darbu…, bet man ir viela pārdomām un es gribu tajā padalīties ar Jums. Mēs kopā ar sievu esam no 18 gadu vecuma, mums ir divi brīnišķīgi bērni. Šajā laikā mums ir bijuši daudzi pacēlumi un kritumi un es domāju…, es zinu, ka mana sieva ir fotografējusies lai mūsu starpā atkal ”uzšķiltu uguntiņu”. Viņa kādreiz sūdzas, ka es neuzskatu viņu par pievilcīgu un ka viņa sapratīs, ja es sev sameklēšu gados jaunāku sievieti. Kad es atvēru šo albumu, mana sirds pamira. Šīs fotogrāfijas… tās ir skaistas un Jūs esat ļoti talantīga fotogrāfe… bet tā nav mana sieva. Jūs esat nomaskējusi visas viņas nepilnības… Es zinu, ka to Jums ir lūgusi mana sieva, bet ir novākts pilnīgi viss, kas sastāda mūsu dzīvi. Kad Jūs novācāt strijas , Jūs novācāt manu bērnu dzimšanas pēdas. Kad Jūs novācāt viņas grumbiņas, Jūs novācāt divus gadu desmitus mūsu prieka un mūsu skumju. Kad Jūs novācāt celulītu, Jūs novācāt viņas mīlestību cept dažādus gardumus, kurus mēs pa šiem gadiem esam apēduši lielos daudzumos. Es Jums to visu nestāstu tāpēc, lai Jūs justos nepatīkami, Jūs darījāt savu darbu un es Jūs saprotu. Rakstu Jums tāpēc, lai pateiktos. Ieraugot šīs fotogrāfijas, es sapratu, ka es patiešām nepietiekami bieži saku sievai cik ļoti es mīlu viņu tādu, kāda viņa ir. Viņa to dzird tik reti un tāpēc nolēma, ka es vēlos, lai viņa izskatītos tieši tā, kā ir redzama fotogrāfijās kurās ir izmantots fotošops. Man jākļūst labākam, un līdz sava mūža pēdējai dienai es mīlēšu viņu ar visām viņas nepilnībām. Paldies Jums par atgādinājumu.”
Negaidīti: Vīra reakcija, ieraugot sievas fotogrāfijas, kurās tika izmantots fotošops
