“Mūsdienās daudzas šķirnes radnieciskas krustošanas ceļā ieguvušas ģenētiskus defektus: sākot no anatomiskām problēmām, tādām kā gūžas kaula displāzija un beidzot ar novājinātu imūnsistēmu un vāju rezistenci pret vēzi,” stāsta Džeims A. Serpels, Dzīvnieku ētikas un labklājības profesors Pensilvānijas Veterinārmedicīnas augstskolā.
Bulterjers: Tad un tagad
Bulterjers tika radīts 1800. gados, krustojot Angļu terjeru un Buldogu.
Tajā laikā suņu cīņas attīstījās par vērienīgiem izklaides avotiem visā Eiropā un suņu īpašnieki centās selekcionēt pēc iespējas labākus cīņas suņus.
Ka redzams, sākotnēji bulterjeriem sākumā bija slaids, ieliekts ķermenis un strupāks deguns.
Basets: Tad un tagad
Šī šķirne radusies jau 7. gadsimtā un selekcionēta medību vajadzībām.
Pirms cilvēku iejaukšanās basetam bija īsākas ausis, mazāk nokarena seja un ieliekums mugurkaulā. Mūsdienās suņa vēders atrodas daudz tuvāk zemei, kā arī izteikti mazākas ir pakaļkājas, klāt nākušas lielās nokarenās ausis un ādas krokas.
Nokarājušās ādas dēļ baseti slimo ar acu plakstiņu entropiju un ektopriju, ka arī cieš no skriemeļu problēmām.
Bokseris: Tad un tagad
Bokseri ir izmirušas bullenbaiseru sugas pēcteči, oriģināli šķirne selekcionēta krustojot mastīfu, buldogu, Vācu dogu un terjeru.
Selekcionēti 19. gadsimtā Vācijā – tie kalpoja kā buļļu dzinējsuņi un vēlāk kļuva par miesnieku palīgiem – kontrolējot lopus kautuvēs.
Pirms tam bokseriem bija garāks purns un garāka lejupvērsta aste. Mūsdienās tam ir īsāks purns, lielāka mute, kuras dēļ rodas dažādas veselības problēmas. Dzīvnieks nespēj paciest lielu tveici, jo nespēj pienācīgi atdzesēt savu ķermeni, un tam ir nosliece uz onkoloģiskām saslimšanām.
Taksis: Tad un tagad
Takši tika attēloti uz ēģiptiešu sienām, tomēr tie, kas zināmi mums, tika selekcionēti Vācijā pirms 400 gadiem. Sākotnēji tie tika izmantoti dzīvnieku izsekošanai biezā veģetācijā un medījuma sekošanai alās.
Agrāk taksim bija funkcionālākas kājas un ķermenim proporcionālāks kakls. Pateicoties cilvēkiem, viņu kakli kļuva izstiepti un kājas saīsinājušās tik tālu, ka šīs šķirnes pārstāvjiem ir grūti pārvarēt pat zemei tuvu esošus šķēršļus.
Takšiem starp visām suņu šķirnēm ir visaugstākais risks saslimt ar starpskriemeļu disku slimību, kas noved pie paralīzes, bieži sastopamas arī problēmas ar kājām.
Vācu aitu suns: Tad un tagad
Arī Vācu aitu suns ir šķirne, kas tika sabojāta pārlieku lielas selekcionēšanas rezultātā. Pirmie šķirnes standartizācijas mēģinājumi sākās 1850. gados, kad cilvēki centās saglabāt īpašības, kas palīdzēja šķirnei dzīt lopus.
Tika uzlabota suņa inteliģence, ātrums, spēks un oža, kā rezultātā tika radīti tādas pašas šķirnes suņi, kuri atšķīrās no saviem šķirnes brāļiem.
Sākotnēji Vācu aitu suņiem bija slaidāks viduklis un asāka stāja.
Mopsis: Tad un tagad
Šī šķirne tika atvasināta no Ķīnas happa suņiem, kurus 15. un 16. gadsimtā ieveda portugāļi.
Mopsis ir vēl viena šķirne, kas cieš no nopietnām veselības problēmām. Mopšiem ir paaugstināts asinsspiediens, sirds problēmas, grūtības ar elpošanu, pārkaršana, zobu izkārtojuma problēmas, kā arī ādas kroku dermatīts.
Suņa uzrullētā aste patiesībā ir ģenētisks defekts, kura dēļ tiek izraisīta paralīze.
Sanbernārs: Tad un tagad
Sanbernāri ir mastīfa tipa aziātu suņu pēcteči. Tie bija Alpu glābējsuņi klosteros un slimnīcās, kuras dibināja Bernards de Mentons 11. gadsimtā.
Tajā laikā Sanbernāri bija uz izmiršanas robežas, tiek lēsts, ka palikušie indivīdi tika krustoti ar Vācu dogiem un Angļu mastīfiem.
Salīdzinājumā ar saviem priekštečiem, tagad Sanbernāriem ir platāki galvaskausi un slīpāks leņķis starp pieri un degunu.
Lai arī reiz tie bija fiziski spēcīgi, darbam paredzēti suņi, tagad tie ir jutīgi pret pārkaršanu fizisku aktivitāšu laikā, tie bieži slimo ar acu plakstiņu entropiju un ektopriju, Stokarda paralīzi, hemofīliju, osteosarkomu (kaulu vēzis), fibrogēnu deficītu.
Angļu buldogs: Tad un tagad
Eksperti apgalvo, ka Angļu buldogs ir šķirne, kura laika gaitā visvairāk mainījusies, tā pārcietusi tik lielu selekciju, ka šie suņi cieš no visām zināmajām slimībām.
Sākotnēji buldogi tika selekcionēti buļļu savaldīšanai, kā arī ļaunām un cietsirdīgām suņu cīņām. Sākotnēji buldogi bija atlētiskāki un tiem bija mazāk nokarenas ādas, bet gluži tāpat kā citiem suņiem, kas tika audzēti buļļu dzīšanai, arī buldogiem izveidojās plecīgi ķermeņi un milzīgi žokļi.
Šī šķirne tika krustota pat ar mopsi, padarot suņus vēl īsākus un platākus. Mūsdienās buldogi vairs neatbilst tām prasībām, kurām sākumā tika radīti, patiesībā šiem suņiem pārvietošanās sagādā grūtības.
Avots: dailymail.co.uk
