Mazliet drošākas varētu būt slēptuves zem grīdas seguma, aiz tapetēm vai flīzēm. Atrast tās, protams, var, taču ir cerība, ka zagļi – iesācēji tās nepaspēs pārbaudīt, kā arī pārbaude klaudzinot būs skaļa un zagļi nevēlēsies tā pievērst kaimiņu uzmanību.
Nevajadzētu naudu slēpt arī mēbeļu atvilktnēs, lādītēs, gultās, dīvānos, krēslos, zem galda, mūzikas instrumentos, starp grāmatu lapām, žurnālu kaudzēs, starp kompaktdiskiem un kasetēm, starp apģērbiem – tīrās veļas plauktā vai netīrās veļas grozā, mēteļu un jaku kabatās vai aiz oderes u.tml.
Ja vērtīgās lietas paslēptas video un audio aparatūrā, datortehnikā un citā sadzīves tehnikā, zagļi var vienkārši nozagt pašu lietu kopā ar slēptuvi. Tādēļ jāatceras viena vienkārša lieta – neko neslēpt priekšmetos, ko pašus var viegli aiznest. Turklāt nevar zināt, kāda gaume var izrādīties zaglim. Tīra untuma dēļ viņš var pievākt jūsu iemīļoto plīša lācīti (ar naudas uzkrājumu vēderiņā) no jūsu gultas vai krēsla.
Tomēr jābūt taču vietām, kurās vēl ko var mēģināt noglabāt. Lai gan viss ir laimes spēle. Mēģināts nav zaudēts. Vietas, kuras pārbauda retāk vai kā pēdējās, ja atliek laiks: akvārijs; nonēsāti apavi, ievārījuma burciņa; gaismas ķermeņi; zem grīdas dēļiem; starp gleznu un rāmi; puķupods; slotas rokturis; veļas pulvera paka; cukurtrauks; balkons; zem kaut kā smaga, ko zaglis nevarēs ātri pacelt; kaķa kastīte ar smiltiņām; durvju rokturis; bērnu rotaļlietas.
Izveido slēptuves speciāli tam pielāgotās vietās, piemēram, elektrības rozetē, pie kuras nemaz elektrība nepienāk, bet no ārpuses to nevar pamanīt. Ierīko viltus cauruli blakus īstajām caurulēm vai noņem durvis no eņģēm un izveido slēptuvi durvīs. Diez vai zagļiem atliks laiks pārbaudīt visas durvis, izņemot tās no eņģēm.
Laiks ir zagļa ienaidnieks. Viņa mērķis ir iespējami īsākā laikā savākt noderīgās lietas un pazust, tāpēc noliec papildu šķēršļus viņa ceļā – dubultās durvis, vairākas grūti atveramas atslēgas, restes pie logiem (kuras ne tikai pasargās jūsu mantu, bet arī bērnus no iespējamām nelaimēm).
Ja zagļi uz rakstāmgalda ieraudzīs atzīmi plānotājā, ka visus ietaupījumus un dārglietas vakar aiznesi uz banku, varbūt viņi tam noticēs un tālāk nemeklēs.
Ierīko vairākas slēptuves. Kādā no tradicionālajām slēptuvēm noliec tādu summiņu, lai zagļi noticētu, ka tā ir vienīgā slēptuve un tālāk nemeklētu. Lielākai ticamībai turpat paslēp kādu rotaslietu.
Viegli atrodamā vietā noslēp tukšu seifu. Zagļi patērēs savu dārgo laiku seifa uzlaušanai. Iespējams, ka tas viņus saniknotu un dzīvoklis tiktu izdemolēts, tāpēc vari seifā noglabāt kādu ticamu summu, ar kuru zagļiem pietiktu un viņi dotos prom.
Ja citi mājinieki neko nezina par slēptuvi, jāpadomā, kā novērst šādu risku – kārtīgs mājokļa iemītnieks var vienkārši izmest tukšu apavu kasti, kurā būsi noslēpis kādu no dzimtas dārgumiem.
Padomā, kas notiks, ja tev piemetīsies amnēzija vai kāda vēl ļaunāka kaite un nebūsi nevienu radinieku informējis par slēptuvēm.
Lai arī dažreiz liekas, ka slēptuve kamīnā vai krāsnī ir droša, jāņem vērā, ka kaut kas no noslēptā var neizturēt karstumu.
Turklāt jāņem vērā, ka „naudiņa mīl, ka to pačubina”. Jābūt drošam, ka atrastā slēptuve bēniņos vai zem trepēm uz pagrabu nav mitra, drēgna vai pieejama grauzējiem. Tādēļ laiku pa laikam der pārliecināties, vai uzkrājums nebaltām dienām slēptuvē jūtas labi.
Jāapdomā, varbūt reizēm profesionālu apsardzes firmu uzstādītas signalizācijas ir labākais aizsargs pret satraukumu par dzīvokli, māju un uzkrājumiem, kamēr pats nav mājās. Jo ne velti saka, ka Dievs sargā to, kas pats sargājas. Galvenais, nebūt vieglprātīgiem.