Mēģinot izskaidrot šo fenomenu, pētnieki norāda, ka cīņu par daiļavas roku un sirdi risina lielāks daudzums vīriešu nekā vidēji visas pasaules mērogā, tādējādi viņai dzīvē rodas papildu iespējas labiekārtot savu likteni un topošo ģimeni.
Pirmais šo atziņu savulaik formulēja japāņu pētnieks Kanadzava Satoši, secinot, ka ārēji daiļiem vecākiem biežāk piedzimst meitenītes, tāpēc viņš pieņēma, ka tā ir evolūcijas stratēģija, kas smalki ieprogrammēta cilvēka DNS. Vienlaikus pētnieki tad arī secināja, ka fiziskā pievilcība ir mantojuma iezīme.
Taču daudzi jautā: bet kāpēc gan gudrā evolūcija tik ļoti “sodījusi” vīriešus, nemainot viņu ārējo izskatu. Mūsdienu pētnieki uzskata, ka dzīves biedra izvēlē vīriešu skaistumam sieviešu acīs nav būtiskas nozīmes. Viņai galvenais šajā pasākumā ir pārliecība par vīrieša spēju nodrošināt aizsardzību un iespējami komfortablus dzīves apstākļus savai dzīves biedrei un ģimenei. Un tā tradicionāli fiziskās pievilcības neesamību vīrieši sekmīgi kompensē ar materiālu nodrošinājumu vai arī izcilām sekmēm kādā darbības sfērā.
Avots:
