Katra valsts lepojas ar kādu krāšņu dabas skatu, izcilu restorānu vai neaizmirstamu tūrisma objektu un, protams, cenšas piesaistīt pēc iespējas vairāk ceļotāju, kam šo dārgumu izrādīt.
Taču itin visur ir atrodami arī tādi nostūri, pēc kuru apmeklējuma tūristi vēl ilgus gadus skurināsies no vilšanās un nepatikas. Latvijas īpašie maršruti tūristu biedēšanai pirmo reizi apkopoti vienuviet vietnē semacelojumi.com, balstoties neveiksmīgā ceļotāju pieredzē, kas guvusi plašu publisku rezonansi. Lūk, dažas vietas, kurām ceļotājiem labāk mest līkumu!
Vecrīga, kas saindē dvēseles
Viduslaiku pērle? Rīgas sirds? Nekā tamlīdzīga! Vecrīga ir ne tikai vieta, kur tūristi bez īpašas piepūles dabū zilu aci. Nē, te slēpjas kas daudz vairāk – te mostas cilvēka tumšākās dziņas un mudina darīt dažādas dīvainas lietas. Vecrīgā pieķerts kārtējais kailais tūrists. Tumšādainu Vecrīgas iedzīvotāju tūrists notur par bezpajumtnieku un cenšas atņemt viņam suni. Bruņojies ar velosipēdu, tūrists mēģina iekaustīt citus atpūtniekus. Kāds ārzemnieks apčurā velorikšas vadītāja jaku. O, jā, Vecrīga atraisa melnas kaislības! Pirms savus ārzemju viesus aicināt pastaigā pa romantiski šaurajām ieliņām, padomājiet vēlreiz, lai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušā ciemiņa nogādāšanai drošībā nenāktos meklēt policijas palīdzību.
Māras kambari – caurumi, ko sauc par alām
Māras kambari Abavas senlejā ir dabas tūrisma objekts, kas piesaista ne vien dabas apskatniekus no Latvijas, bet arī no ārvalstīm. Tiesa, reiz kādas tūristu grupas viesošanās šajā apkārtnē izvērtusies par kārtīgu vilšanos. Proti, atbraukusi franču ekspedīcija mazā busiņā, apkrāvušies ar visu nepieciešamo kāpšanai kalnos.
Izrādās, viņi internetā izlasījuši, ka te ir kanjons ar dziļām alām. Nav šaubu, ka mazajam avotiņam, kas pirms vairākiem gadu tūkstošiem te urbās cauri zemes slāņiem, izveidojot laika gaitā paplašinājušos plaisu, bija tieši tāds plāns! Vajag vēl tikai drusku vairāk laika. Tikmēr ārzemnieki iesaka latviešiem pārāk nelielīties ar kalniem un alām.
Čūsku pārņemtais Antiņciems
Latvija, kā zināms, ir zaļākā valsts pasaulē. Nu, vai vismaz tā apgalvo tūrisma ceļveži. Taču, ja ceļotājs nonāk īstajā vietā un īstajā laikā, viņš dabas dāvanas var izbaudīt krietni intensīvāk, nekā cerēts. Tā gadījies tūristiem, kas ar kemperi nolēmuši baudīt Latvijas daiļumu Antiņciemā, Lapmežciema pagastā. Kā vēruši vaļā kempera durvis un domājuši kāpt ārā, visur apkārt ieraudzījuši čūskas un moskītus. Tūristi tā arī palikuši kemperī. Nav šaubu, ka Meža māte centās, cik spēdama, lai Abavas senlejas kritikai pretī liktu ko patiesi mežonīgu un daudzveidīgu!
Dzīvā daba Rīgas centrā
Būtu tikai godīgi, ja kāda kripatiņa zaļās Latvijas tiktu arī zvērinātiem pilsētniekiem, kas savu mūžu mežā kāju nav spēruši. Par to rūpējas īpašā Brīvības pieminekļa pakājes žurku brigāde. Katrā ziņā britu tūristam Džošam, kuram nav lāga palaimējies sastapt nevienu žurku ne Londonā, ne dzimtajā Bristolē, Rīgā atrādījusies visa pelēču saime. Ko žurkām pārmest – glauna dzīve Bastejkalna krūmos un ērta satiksme pazemes tuneļos ir pārāk labs ieguvums, lai uztrauktos par ārzemnieku estētiskajām jūtām. Un, galu galā, Rīgu taču dēvē par Mazo Parīzi – tad nu arī turam līdzi visās līnijās: piemēram, Parīzes Dievmātes katedrāles pakājē vesela žurku orda rūpējas par to, lai tūristi pārāk nedrūzmētos un neaizsēdētos uz soliņiem.
Auksti radiējošā Liepāja
“Problēmas ar integrāciju un aukstums, kas radiē no latviešiem” – šādus asinis stindzinošus notikumus piedzīvojušas trīs franču studentes Liepājā vēl tālajā 2012.gadā. Viņas vairākkārt angļu valodā uzrunājušas garāmgājējus, kuri, izdzirdot svešvalodu, tā vietā, lai ieklausītos un izrādītu interesi, pagriezušies citā virzienā un burtiski BĒGUŠI no viņām.
Pēc pieciem neveiksmīgiem mēģinājumiem jaunkundzes padevušās. Karostu un cietumu tā arī nav apskatījušas, jo nav varējušas to atrast. Bet, kad vēlējušās atgriezties Rīgā, treknu punktu visam pielicis rupjš un nepieklājīgs autobusa vadītājs, kurš ļāvis dāmām iekāpt autobusā kā pēdējām aiz visiem citiem, jo viņas esot tūristes un nedrīkstot braukt ar šo autobusu. Var jau būt arī Liepājā piedzimst vējš, taču labāk, lai tas pūš ārzemniekus prom no pilsētas.
Vairāk par šiem un citiem skaudriem tūristu piedzīvojumiem Latvijā lasiet semacelojumi.com. Bet poētiski baisi ārzemnieka piedzīvojumi Latvijā ir iemūžināti arī filmā “Sema ceļojumi” – režisora Aika Karapetjana melnajā komēdijā jeb pasakā pieaugušajiem par cūkām un cilvēkiem, kas skatāma Latvijas kinoteātros. Tā stāsta par ārzemnieku Semu, kurš dodas uz nomaļu Eiropas vietu meklēt savu tēvu. Tomēr meklējumi ieved viņu pasaulē, kādu viņš nav iepriekš pieredzējis. Negaidītu situācijas pavērsienu rezultātā Sems nonāk kādas zemnieku ģimenes gūstā, no kurienes viņu, kā izrādās, var glābt tikai mazs sivēns.
Galveno lomu atveido Eiropas kino populārais beļģu aktieris Kevins Jansens, kurš filmējies tādās Eiropā un pasaulē pēdējos gados zināmās filmās kā režisores Koralijas Feržē “Atriebība” un Kristiana Volkmana “Slepenā istaba”, kas iepriekš demonstrētas arī Latvijas kinoteātros. Pārējās lomas atveido Laura Siliņa, Aigars Vilims, Juris Bartkevičs un Normunds Griestiņš. Filmas operators ir Jurģis Kmins, galvenais mākslinieks – Jurģis Krāsons, grima māksliniece – Maija Gundare, kostīmu māksliniece – Liene Dobrāja, producenti – Gints Grūbe un Inese Boka-Grūbe.
Filmu pasaulē izplata dāņu kompānija LevelK. “Sema ceļojumi” ir Latvijas un Beļģijas kopprodukcijas filma, ko veido Latvijas filmu studija “Mistrus Media” un Beļģijas kompānija “Polar Bear”. Filmas veidošanu atbalsta Latvijas Nacionālais kino centrs, Valsts kultūrkapitāla fonds un Beļģijas fonds “Tax Shelter”.
