Pirts gudrības: augi, vielas, rituāli, Mēness fāzes

Der izmēģināt

Pēc pirmās izsildīšanās norīvējam ar sāli kājas – no ceļgala līdz pēdai, jo tur uzkrājusies negatīvā enerģija. Mazliet pasildāmies pērtuvē, tad kājas noskalojam. Jūtam, ka sākam daudz stabilāk stāvēt uz zemes, varētu teikt – parādās sazemējums.

Miesas un gara veselībai

Arī agrāk pa reizei trāpījos kādā pirtī, vienmēr patika karsēšanās un pēršanās. Taču vien tagad, kopš pirts priekus baudu reizi nedēļā jau sesto gadu, sajūtu to īsto jēgu. Lai cik uzvilkta, nogurusi vai darbu nastas nomākta atnāku uz pirti, prom dodos mirdzošām acīm un sārtiem vaigiem. Ir sajūta, ka dvēsele pacēlusies sprīdi virs zemes un līksmi plivinās. Esmu vairāk nekā trīs stundas spodrinājusi ķermeni, bet izrādās – daudz vairāk saņēmis gars!

“Patiesi – iešana pirtī nenozīmē tikai fiziskās miesas attīrīšanu. Palīgos nāk četru stihiju spēks – Ūdens, Uguns, Gaiss un māte Zeme. Taču brīnumi notiek un lielais labums ir vien tad, ja ievērojam šo stihiju līdzsvaru,” uzsver pieredzējušais pirtnieks un reiki meistars Gvido Apšinieks.

Pirms gadiem divdesmit, kad jau strādājis ar enerģijām – apguvis reiki mākslu, viņš ieinteresējies par latvisko pirti. Izzinājis tās būtību, apmeklējot neskaitāmas karsētavas visā Latvijā. Taču dažās tikai pabāzis degunu, pat neiesprucis karstumā, bet atvainojies un braucis prom.

“Tur bija netīkama enerģētika. Lai pirts rituāls sniegtu gaidīto labumu, no svara gan vietas un ēkas enerģētiskā tīrība, gan pareizo augu un vielu klātbūtne, to prasmīga izmantošana, pat Mēness un zvaigžņu stāvoklis. Arī paša cilvēka attieksme un rīcība. Itin visam ir nozīme.”

Katrai stihijai sava vieta

Pirtī virmo sasilis gaiss. Uguns uzkarsētiem akmeņiem uzlejam ūdeni – ceļas tvaiki. Zemes stihiju pārstāv slotas un augi. Ja visas stihijas ir līdzsvarotas, mūs pārņem burvīgas sajūtas.

Pirtiņas vide un slotu enerģētiskā iedarbība rada noskaņu, kādā daudz vieglāk rodama saskarsme ar dabas spēku. Dažreiz, ja par maz darbojas ar augiem, ja pirts slota gadījusies vārga, stihiju līdzsvars tiek izjaukts.

Nevajag likt akcentu uz kaut ko vienu, piemēram, censties pēc augstas temperatūras. Nereti cilvēkam sakrājies par daudz stresa, grib to it kā nosvilināt, tāpēc ilgstoši sēž pērtuvē uz augšējās lāvas, kamēr ausis svilst. “Taču labuma no tā nav, jo ir par daudz Uguns stihijas. Līdz ar to nevis atbrīvojas no problēmām, bet koncentrē tās konkrētā organisma vietā un tad brīnās, kādēļ pēc pirts sāp galva, sirds gurst vai pavilkties nevar,” atklāj pirtnieks.

Daudz kas atkarīgs no mitruma pakāpes pērtuvē – tieši tas izvelk no organisma visu lieko. Ne velti saka, ka pirtī iespējams nonākt meditatīvā stāvoklī – enerģētiskais ķermenis atdalās no fiziskā, saglabājot saikni ar to.

Lejot ūdeni uz sakarsētajiem akmeņiem, rodas gars. Ienākot pērtuvē, sūtām pirts gariņam sveicienu, bet, dodoties mājās, pasakām paldies un atvadāmies.

Nemels uz lāvas!

“Ūdenim ir atmiņa. Krāsns akmeņiem uzmestais ūdens maina savu struktūru, pārvēršas tvaikā, līdz ar to zūd visa tajā esošā informācija. Līdzīgi kā ūdeni sasaldējot un atkausējot, vai uzvārot – arī tajā nav informācijas, kā balta lapa. Līdz ar to spēj uztvert jebkuru informāciju,” uzskata pirtnieks.

Ja lāviņu telpā jeb pērtuvē kāds sāk šķendēties, aprunāt kaimiņus vai lamāt politiķus, pirts tvaiks strukturējas ar šo informāciju. Gan viņš pats, gan visi citi spiesti atrasties negāciju ietekmē. “Pēc tam brīnās – kādēļ pēc pirts neiestājās gaidītais labums? Kā gan var būt labi, ja izveido enerģētisko dubļu peļķi, kurā paši sēž?! Labvēlīgas sarunas un smiekli gan neko ļaunu nenodara, tomēr lieki pļāpāt nevajadzētu. Ne velti senatnē daudzās pirtiņās bija logs. Kad informatīvais biezoknis kļūst pārāk biezs, telpu var izvēdināt, palūdzot, lai negācijas atstāj ēku.”

Lāviņu telpu vajadzētu vēdināt ik reizi, kad beidz pērties, vēl visu noskalot ar ūdeni, lai zūd enerģijas sabiezējumi, viss ir tīrs un svaigs.Arī pašas ēkas enerģētika tiek piesārņota, ja savas pirts telpas mēdz aizlienēt draugu kompānijām – pasvinēšanai. To drīkst, ja vien pirtī netiek lietots alkohols. Telpa visu atceras. Gvido Apšinieks stāsta: lai šādu ēku spētu attīrīt, enerģētiski jābūt ļoti spēcīgam. Viņa ģimenes pirtī Cēsu pusē grādīgais nekad neesot lietots, pat būvnieki atrasti tādi, kuri nedzer.

Draudzēties ar Mēnesi

Pirtošanās ir noteikts rituāls, tomēr tajā drīkst būt dažādas korekcijas. Pirtnieks Gvido uzskata, ka jāļaujas intuīcijai. Piemēram, dažu dienu gribas karsēties trīs reizes, citā pietiek ar vienu. Dažkārt peries, peries un vēl nav gana, bet citā pirts reizē kārojas vien maigi paplikšķināties ar slotu.

“Pats galvenais – nav tādas dienas, kad nedrīkstētu iet pirtī. Dažreiz atsaucas uz Visuma situāciju, Mēness fāzēm, kad neesot vēlams atrasties uz lāvas. Šī informācija ir jāpārzina, lai būtu pilnīgi skaidrs, ko šajā dienā vari gaidīt, ko saņemt no pirts priekiem,” viņš uzsver. Piemēram, ja tā dēvētajā sātaniskajā jeb krīzes dienā (par tādu dēvē 9., 15., 23. un 29. Mēness dienu) cer pirtī saņemt gaišas enerģijas, diez vai tas izdosies. Taču karsēties, pērties, attīrīties gan var droši. “Nav jābaidās, nākamajā dienā gaisma atnāks pati, tā teikt, svēta vieta tukša nepaliek,” pajoko Gvido.

Savukārt tā dēvētajā labajā pirts dienā stress un negācijas izzudīs it kā pašas no sevis, liekot vietā gaišu enerģiju un harmoniju.

Iekausta un dzīvo laimīgi

Senākos laikos vīrs ar sievu gāja uz pirti ik sestdienu, viens otru nopēra, izvicinājās krietni ar slotām, pēc tam atkal varēja dzīvot laimē un sirsnībā. Kopdzīvē mēdz izaugt visādi asumiņi. Pirtī to visu var dabūt nost, sakārtot enerģētiku, līdz ar to attiecības uzlabojas. Mūsdienās laulātie nereti nevēlas iet uz pirti kopā. Vīrs grib, lai pērtuvē būtu augsta temperatūra, bet sievai tā šķiet par karstu. “Ja gribas karstāku, lai piešauj mitrumu. Taču svarīgi būt pirtī kopā, savstarpēji nopērties. Milzīgs karstums vispār nav vajadzīgs. Nevajag vairāk par 60 grādiem, citādi cilvēks enerģētiski aizveras. Kāds paziņa no Latgales allaž lielījās, ka peras gandrīz 200 grādos. Aizbraucu pie viņa uz pirti, lūdzu, lai pērtuvi izlaista, pamatīgi atdzesē. Vīriņš vaimanāja, ka nosalšot, būšot uz lāvas jāņem vatenis un pižiks… Kad beidzu pērt, viņš knapi nolīda no lāvas, tik relaksēts jutās. Tas tāpēc, ka stihijas beidzot bija līdzsvarā, rituāls ieguva citādu jēgu.

Pirtī vajadzētu justies kā bērnam mammas puncī – jauki un tīkami. Es peru tikai 45 grādos, iztieku pat bez cepures. Uzskatu, ka pirtī jebkurš apģērbs ir bremze enerģijas plūsmai. Ja ir jutīga sejas āda, var taču galvā uzlikt pavērtu slotiņu.”

Daudzi uzskata, ka vīrietim obligāti jāper sieviete un otrādi, lai apmainītos enerģijām. Gvido Apšinieks saka – vienalga, jo tas, kurš per, kļūst par pirtnieku, un viņa dzimumam nav nozīmes.

Augu spēks nāk talkā

* Bilstu pirtniekam, ka esmu pamanījusi – ja peros ar pašas sietām slotiņām, ir daudz lielāka labsajūta. Kāpēc tā?

“Augi ir piesūkušies ar tās vietas enerģiju, kur slotiņas griezāt, klāt pašas labestības enerģija un dabas dziedinošais spēks. Ienākot pērtuvē ar savām slotām, jūs strukturējat pirts garu ar savām sajūtām, emocijām, atmiņām par to, kā gatavojāt šīs slotiņas. Citi to jūt, labums caur pirts garu apņem arī viņus,” skaidro pirtnieks.

* Kad peroties slota pieskaras dažādām ķermeņa vietām, cilvēkam tiek nodota konkrētā koka enerģija. Tas pielīdzināms akupunktūrai, tikai adatas vietā ir auga spēks. Vien jāpiemeklē piemērotākais.

* Ar bērza slotiņu vismazāk var kļūdīties, tā der ikvienam. Labsirdīgs koks, maigs un līdzjūtīgs, bet ar spēcīgu iedarbību. Bērza enerģija ir dzīvespriecīga, patīkama, tā palīdz relaksēties, atjauno spēkus.

* Ozols piedien vīrietim, arī sievietei, kura kāro vīrišķīgo enerģiju. Spēcīgs un cildens koks ar stipru, visai valdonīgu enerģiju.

* Savukārt sievišķības vairošanai vislabāk der liepas slotiņa. Maiga enerģija, rada rāmumu un mieru. Visspēcīgākā, ja griezta koka ziedēšanas laikā.

* Jāatceras, ka enerģiju atdod tikai mitri augi. Pirtī slotiņu tur bļodā vai spainī ar vēsu ūdeni. Pašās beigās vēl aplaistās ar aromātisko ūdeni, lai vērtīgums neietu zudumā.

* Slota izmantojama vienā pirts reizē. Ar to gan var pērt vairākus cilvēkus, tikai ikreiz jānoskalo zem tekoša ūdens, lai attīrītu no enerģētiskajiem uzslāņojumiem.

* Ziemā var ņemt talkā arī skujkoku zarus, lai tie atdod savu enerģiju. Vasarā gan tos nevajadzētu – tad skujenis ņem enerģiju no cilvēka.

* Nereti ūdenī, ko laista uz akmeņiem, mēdz likt augus, lai gars aromātiskāks. Pirtnieks bilst, ka šādi auga spēks tērējas velti – akmens temperatūra ir tik augsta, ka auga gars nonāk gaisā bez informācijas. Labāk ielikt kādā ķipītī vai bļodā un apliet ar karstu ūdeni. Der lavanda, liepziedi, vīgrieze, apiņi, arī citi tīkamie augi, jo katram savs spēks. “Ātri vien sajutīsim, ka no trauka nāk aromāts, telpa piepildās, piemēram, ar lavandas smaržu, garu. Kad akmeņiem uzmet garu, tas nonāk pērtuves gaisā un tur satiek šo lavandas garu. Ahā! Pirts gariņš ātri izlemj – nu viss gars būs šāds!”

Pirtnieks neiesaka pērtuvē izmantot ēteriskās eļļas, jo nav zināma to izcelsme, enerģētika.

Vielas, kas prot palīdzēt

Pirts procedūrās ņemam talkā ne tikai augus, bet arī dažādas vielas. Skrubim vislabāk der sāls, tas uzsūc visu negatīvo enerģiju. “Ja ir stress, māc raizes, pikta oma, sāls to visu paraus nost. Labāk izvēlēties iespējami tīrāku sāli. Es izmantoju Himalaju rozā sāli. Tam var pievienot arī augus. Ziemā labi der samaltas kadiķa skujas, tā ir papildu enerģija.”

Ļoti labs ir medus, mūžīgā viela – var sacukuroties, sastingt, bet pietiek uzsildīt 30 grādos un atkal kļūst šķidrs. Medus bioloģiskais sastāvs ir lielisks, bet vēl daudz spēcīgāka ir tā enerģētika: velk laukā visas negācijas, sniedz labu aizsardzību, harmonizē. Medu vislabāk izmantot pirts rituāla beigās. Uzkarsēties un noziest visu ādu – ne drusciņ kā krēmu, bet gana bagātīgi. Vienam cilvēkam var izmantot pat līdz 200 gramiem saldvielas! Tad pasildīties desmit minūtes, masējot un glaudot miesu, lai medus labāk iesūcas. Pēc tam vēl izpērties un tikai tad noskaloties. Āda kļūs gluži kā zīds, un enerģētika būs sakārtota.

“Visi palīgi ir gana labi, tomēr daudz būtiskāk ir just, ka pirti baudām nesteidzoties. Ieklausāmies sevī. Noliekam sāņus domas un emocijas, kas nāk līdzi no ikdienas. Attīrīties un atveseļoties iespējams tikai caur pozitīvām sajūtām,” uzsver Gvido Apšinieks.

Pirts procedūrās ņemam talkā ne tikai augus, bet arī dažādas vielas. Skrubim vislabāk der sāls, tas uzsūc visu negatīvo enerģiju. “Ja ir stress, māc raizes, pikta oma, sāls to visu paraus nost. Labāk izvēlēties iespējami tīrāku sāli. Es izmantoju Himalaju rozā sāli. Tam var pievienot arī augus. Ziemā labi der samaltas kadiķa skujas, tā ir papildu enerģija.”

Ļoti labs ir medus, mūžīgā viela – var sacukuroties, sastingt, bet pietiek uzsildīt 30 grādos un atkal kļūst šķidrs. Medus bioloģiskais sastāvs ir lielisks, bet vēl daudz spēcīgāka ir tā enerģētika: velk laukā visas negācijas, sniedz labu aizsardzību, harmonizē. Medu vislabāk izmantot pirts rituāla beigās. Uzkarsēties un noziest visu ādu – ne drusciņ kā krēmu, bet gana bagātīgi. Vienam cilvēkam var izmantot pat līdz 200 gramiem saldvielas! Tad pasildīties desmit minūtes, masējot un glaudot miesu, lai medus labāk iesūcas. Pēc tam vēl izpērties un tikai tad noskaloties. Āda kļūs gluži kā zīds, un enerģētika būs sakārtota.

“Visi palīgi ir gana labi, tomēr daudz būtiskāk ir just, ka pirti baudām nesteidzoties. Ieklausāmies sevī. Noliekam sāņus domas un emocijas, kas nāk līdzi no ikdienas. Attīrīties un atveseļoties iespējams tikai caur pozitīvām sajūtām,” uzsver Gvido Apšinieks.

Karstums pēc sportošanas – jā vai nē?

Pēc treniņa sporta klubā vai enerģiskas peldes baseinā parasti ir iespēja izsildīties saunā. Kā to vērtē pirtnieks?

“Sauna domāta, lai atslābinātos, nedaudz izsvīstu, atbrīvotu ķermeni no šlakām. Enerģētiski gan drīzāk posts nekā labums,” pauž Gvido Apšinieks.

Viņš atstāsta kādu gadījumu: vīrietis regulāri sportoja, divreiz nedēļā spēlēja skvošu, allaž labi jutās. Reiz, nākot no izsildīšanās saunā, mazliet paklupa un plīsa Ahilleja cīpsla. Tas skaidrojams arī enerģētiski. Cilvēks uz āru allaž centās būt labs un pozitīvs, bet negatīvās emocijas taču nezuda, tās sapresējas kāju lejasdaļā. Spēlējot skvošu, ķermeņa augšdaļa vēl vairāk atbrīvojās. Karsējoties saunā, kur nebija ievērots stihiju līdzsvars – pārāk daudz Uguns –, radās negatīvo emociju pārslodze, tā nogulsnējās kājās. Tādēļ pietika ar mazāko klupienu, lai rastos trauma.

Pēc sportošanas labāk izmantot nevis saunu, bet gan kontrastdušu. Tikai vīrietim šī procedūra jāpabeidz ar aukstu ūdeni, sievietei – ar karstu. Arī pirtī, kad sieviete pēc pēršanās atdzesējas aukstā baseinā, pēc tam der pasildīties uz lāvas. Tas vairo sievišķību – siltumā sieviete atplaukst kā zieds.

36,6 °C konsultants GVIDO APŠINIEKS, pirtnieks, reiki meistars

 

Avots:

aLA

Leave a Comment