Uzziņai:
* Putnu biedēklis patiešām vairs nelīdz, un nav jēgas to izgatavot. Tas ir novecojis paņēmiens, no kura putni sen vairs nebaidās, bet mēdz uzlaisties un atpūtināt spārnus.
* Daži saimnieki izmanto visai nehumānu atbaidīšanas līdzekli – vienu vai vairākus putnus nošauj un uzliek uz mieta citiem par biedēkli. Zinātāji stāsta, ka tas iedarbojoties, jo īpaši pret bezkaunīgajām vārnām. Mēs eksperimenta laikā šo paņēmienu neizmēģinājām.
Ar apžilbināšanu
Veci CD diski ir labs veids, kā mazliet aizbaidīt pēc ogām kāros putnus. Ja vienkārši izver cauri diegu un sakarina zaros, iedarbība ir minimāla. Svarīgi, lai šie priekšmeti atstarotu maksimāli daudz gaismas un apžilbinātu acis. Tāpēc ap diska centru apsien un nostiprina diegu. Otru galu piesien pie zara, zem kura ir brīva telpa. Ja disks brīvi karājas vienā diegā, tas visu laiku griežas. Jo vairāk disku sakarina zaros, jo vairāk gaismas zibšņu. Vairākus gadus izmantojot šo metodi, jāatzīst, ka reizēm šī atbaidīšanas sistēma palīdz ļoti labi, bet citkārt putni ātri pierod un drosmīgi notiesā ogas blakus biedēklim. Mīnuss – rīta agrumā, ja nav spožas saules, šis paņēmiens īsti nepalīdz.
Ar skaņu
Ir vairāki varianti, kā putnus aizbaidīt ar skaņu.
Vienkāršāks risinājums ir folija. Lai tā izturētu lietavas un vēju, jāņem grilam paredzētā, kas ir izturīga un bieza. Aptuveni 30–40 cm garu gabalu sagriež 4–5 cm platās strēmelēs un augšā ieloka diegu. Piesien pie zara, lai brīvi kustas vējā. Tas rada gan skaņu, gan apžilbina putnus. Izmēģinot praksē, paņēmiens lieti noderēja pirmajā nedēļā. Pēc tam putni pierada un vairs tik ļoti nebaidījās. Bezvējā un mākoņainā laikā šī metode sevi neattaisnoja, bet rīts, kad putni visnaskāk ietur brokastis, bieži vien ir mierīgs un nedaudz apmācies.
Ar pet pudelēm
Ir speciālas ierīces, kas atskaņo spalgu, putniem nepatīkamu mūziku, raida dažādu putnu sugu trauksmes signālus. Elektroniskie atbaidītāji maksā, sākot no 300 eiro. Atjautīgākie mazdārziņu īpašnieki putnus aizbaida, atskaņojot ierakstus ar satrauktu putnu balsīm. Gan strazdu, gan citu putnu mierīgas un satrauktas balsis plašā izvēlē var atrast www.putni.lv. Tad pašam jābūt mazliet izgudrotājam, lai sakombinētu kustības sensoru ar skaņu.
Ja ogu krūmi vai ķirši ir tuvu mājai un pietiek pacietības, putnus var aizbaidīt ar PET pudelēm, kurās sabērti pavisam smalki akmentiņi. Konstrukciju sasien virtenē, sakarina kokos un ik pa brīdim parausta aiz striķa. Arī lielākā vējā tie labi skan. Izmēģinot šādu paņēmienu, jāsaka: tas prasa pacietību un vairāk noder kombinācijā ar citiem variantiem, jo putni ātri pierod un nebaidās. Vēl plastmasas pudelēm var nogriezt augšu un sakarināt uz mietiņiem, lai vējš griež uz riņķi, vai pudeles vidū vēl izgriezt divus spārnus, lai vējam ir kur ieskrieties.
Gandrīz 100% garantija
Lai pasargātu ogas no putnu uzlidojumiem, vislabāk noder kvalitatīvs tīkls, kura acis nevar būt lielākas par 1,5–2 cm. Aizsardzībai izmanto divu veidu tīklus.
Speciālie pretputnu tīkli, kas nopērkami dārzkopības veikalos vai celtniecības preču lielveikalu dārzkopības nodaļā. Ja tie nav paredzēti profesionāļiem, iespējams, nauda būs iztērēta velti. Kāpēc? Šie tīkli ir ļoti neizturīgi, plāni, pavediens ir tik smalks, ka aizķeras aiz katras lapiņas, zariņa, savijas starp ķiršu ogām un ir grūti uzliekami. Piemēram, saldajam ķirsim šāds segmateriāls kalpos vienu sezonu. Lielākā vējā vai sezonas beigās ņemot nost, izplīst lieli caurumi. Vienam vidējam saldajam ķirsim vajag vairākus tīklus, jo zari ir plati, vairāk stiepjas uz augšu, un, lai visu nostiprinātu, materiālu nepieciešams piesiet pie zariem un sasiet arī malas. Ļoti līdzīgas kvalitātes tīkliem cena atšķiras. Piemēram, vienā veikalā 4 x 5 m tīkls maksā 1,69 eiro, bet 6 x 6 m citā veikalā – jau 5 eiro.
Zvejnieku tīkli
Kalpo ļoti ilgi. Ja pareizi uzklāj, kokam kaitējums nerodas, turklāt smagāko materiālu var vieglāk uzlikt. Tas gan jādara divatā. Vispirms jāsagatavo gara kārts, kam galā uzsists mazliet platāks dēlis, veidojot izstiepta T burta formu. Tīklu katrs paņem savā pusē uz kārtīm un kopā uzliek uz ķirša. Materiālu nevajadzētu vilkt un kārtot tad, kad tas jau uzlikts uz zariem, jo nobirst daļa ogu un tiek salauzti zari. Tīklu uzceļ līdz koka centram un saudzīgi izņem abas kārtis. Šādu segmateriālu var lietot gadiem ilgi, tāpēc ieguldījums noteikti atmaksājas. Ja acu izmērs ir 10 x 10 mm vai 15 x 14 mm, tas labi nosedz zarus un ogas putniem ir mazāk pamanāmas. Zvejnieku tīkli ir samērā dārgi, bet atmaksājas jau pēc 3–4 gadiem.
Jāpiebilst, ka ļoti būtisks ir tīkla acu izmērs. Jo lielākas rūtis, jo vieglāk putniem. Drosmīgākie uzlido uz pārsega un knābā tīklam tuvu esošās ogas, lai gan viss lielā mērā atkarīgs no tā, vai tīkls pareizi uzvilkts. Diemžēl tīkla acu izmērs ir tieši saistīts ar noēnojumu. Piemēram, balts tīkls ar 15 x 14 mm lielām acīm rada 6% noēnojumu, bet melns, smalks ar 3 x 4 mm acīm noēno jau par 10–15%, savukārt balts un blīvs ar 3 x 3 mm acīm var radīt pat 38% noēnojumu. Skaitļi gan ir aptuveni, jo dažādi ražotāji izmanto atšķirīgas tehnoloģijas, tāpēc tīklam ar vienāda izmēra acīm noēnojums var atšķirties pat vairākas reizes.
Vienalga kādu pārsegumu izmanto, tas vai nu rūpīgi jāapsien ap stumbru, vai ar akmeņiem vai smagiem kokiem jānostiprina pie zemes. Ja tīkla izmērs ļauj, labāk stiprināt pie zemes, jo koks var brīvāk augt, lapas un zari nav saspiesti un putni tik viegli nevar uzlaisties un piekļūt ogām.
Zemenēm un ogu krūmiem
Lai pasargātu zemenes, lieti noder plāns agrotīkls, jo parastais pretputnu tīkls nav pietiekams šķērslis. Vienīgi lietainā laikā ogas zem agroplēves var pūt. Savukārt, ja apkārtnē putnu nav daudz, var mēģināt tos izmācīt. Pāris nedēļu pirms ogu nogatavošanās dārzā saliek mazus akmentiņus, kas nokrāsoti koši sarkani. Putns, kas savu knābi reiz iecirtis akmenī, kādu laiku nemēģinās to atkārtot. Arī ogu krūmus visdrošāk var nosargāt ar agroplēvi.
Speciālas ierīces
Lielām platībām ražotāji piedāvā dažādas kombinētās ierīces, kas apvieno ultraskaņu, spalgu šāviena troksni, putnu trauksmes signālu imitētāju, spilgtu gaismu, lāzeru, bet mazdārziņu īpašniekiem tās pirkt neatmaksājas, jo maksā no 500 līdz vairākiem tūkstošiem eiro, turklāt ne vienmēr pietiek ar vienu ierīci. Veikalos var nopirkt balonus ar lielām acīm, plastmasas vanagus, pūces un lielus piepūšamus vai uzkonstruētus briesmoņus ar lielām, draudīgām acīm. Ierīcēm ar nemainīgu izskatu, skaņas intensitāti un atrašanās vietu gan pastāv risks, ka putni pēc pāris dienām vai nedēļām pamanīs to nekaitīgumu un kļūs arvien drošāki.
Mazdārziņu īpašnieki Anglijas, Amerikas un Ķīnas interneta vietnēs vai populārajā vietnē ebay.co.uk var atrast atbaidītājierīču un sistēmu normālu piedāvājumu. Atšķirībā no Latvijas, kur pat mazie ultraskaņas atbaidītāji maksā 50–80 eiro, tur tādus var sameklēt par 15–30 eiro (cena kopā ar pasta izdevumiem). Izmēģinot šādu ierīci praksē, jāatzīst – efekts ir pārsteidzošs. Dažās mazajās ierīcēs ultraskaņa apvienota ar gaismas zibsni un skaņu. Ierīce reaģē uz kustību (ar pasīvo infrasarkano sensoru), darbojas ar baterijām un maksā, sākot no 15 eiro. Tiklīdz ierīce piefiksē kustību, tā atkarībā no noregulētā režīma darbojas vai nu ar skaņu (ar 5 sekunžu intervālu), vai gaismas zibsni. Iespējams kombinēt arī abas funkcijas. Mīnuss ir ierīces samērā mazais leņķis, kurā piefiksē kustību, tāpēc teju katrā koka pusē vajadzīgs savs atbaidītājs, un tas, ka kaimiņiem var nepatikt rēcošā, artilērijas uguni imitējošā skaņa.
Avots:
