Garnīram pagatavot drupenus rīsus var šķist viegli, tomēr šajā procesā bieži rodas dažādas grūtības.
Rīsi mēdz salipt kopā, iegūstot nevēlamu lipīgu tekstūru, kas padara tos mazāk patīkamus gan vizuāli, gan pēc garšas. Lai sasniegtu ideālu rezultātu, ir jāievēro noteikti soļi un paņēmieni, kas nodrošina, ka rīsi būs irdeni un gardi.
Pirmais solis ceļā uz perfektu rezultātu ir rīsu skalošana. Šo procesu nevajadzētu atstāt novārtā, jo tas ir būtisks, lai iegūtu pareizo konsistenci. Pirms gatavošanas rīsi jānoskalo vairākas reizes, līdz iztekot ūdens kļūst pilnīgi dzidrs.
Skalošanas laikā tiek noņemta liekā virsmas ciete, kas ir galvenais faktors, kas izraisa rīsu salipšanu. Ja šo soli ignorē, pagatavotie rīsi var iegūt pārāk lipīgu struktūru, kas nav piemērota garnīram. Jo rūpīgāk rīsi tiek izskaloti, jo labāks būs to galarezultāts.
Otrs svarīgs aspekts ir pareizā ūdens un rīsu attiecība. Lai panāktu drupenu tekstūru, ir svarīgi ievērot precīzas proporcijas.
Pieredzējuši pavāri iesaka izmantot vienādu daudzumu ūdens un rīsu, piemēram, ja tiek gatavotas divas glāzes rīsu, tad jāpievieno arī divas glāzes ūdens. Šāda attiecība nodrošina, ka rīsi uzsūc precīzi tik daudz ūdens, cik nepieciešams, un neveidojas pārlieku mīksta masa, kas varētu sabojāt vēlamo tekstūru.
Kad ūdens un rīsi ir sagatavoti, nākamais solis ir gatavošanas process. Vispirms jāuzliek katls uz lielas uguns un jāgaida, līdz ūdens sāk burbuļot.
Lasi vēl: Nebirs neviena asara: kā ātri sasmalcināt sīpolu, “neizplūstot asarās”
Šajā brīdī var likties, ka nepieciešams nekavējoties uzlikt vāku, taču labāk ir rīsus kārtīgi samaisīt un ļaut tiem kādu brīdi vārīties atvērtā katlā. Šis process palīdz vienmērīgi sadalīt siltumu un nodrošināt, ka visi rīsu graudi tiek vienādi uzsildīti.
Kad ūdenī sāk parādīties lielāki burbuļi, kas norāda uz aktīvāku vārīšanās procesu, ir laiks uzlikt katlam vāku un samazināt siltumu līdz minimālam līmenim. Šis posms ir izšķirošs, jo pārāk liela temperatūra var izraisīt ūdens iztvaikošanu pārāk ātri, kas liks rīsiem piedegt pie katla apakšas.
Kad vāks ir uzlikts, rīsiem jāļauj lēnām gatavoties vēl piecas minūtes. Šajā laikā tie absorbēs atlikušo ūdeni, saglabājot savu formu un drupeno tekstūru.
Pēc piecām minūtēm uguni var izslēgt, taču vāku nedrīkst noņemt. Šī ir vēl viena būtiska nianse, kas palīdz sasniegt perfektu rezultātu.
Rīsiem jādod iespēja “atpūsties” vēl desmit minūtes, kas ļauj tiem pilnībā uzsūkt mitrumu un iegūt maigu, bet drupenu struktūru. Šis pēdējais solis bieži tiek ignorēts, taču tieši tas nodrošina, ka rīsi kļūst ideāli un neatgādina biezeni.
Lai padarītu rīsus vēl garšīgākus un piemērotākus dažādiem ēdieniem, var izmantot dažādas garšvielas un piedevas. Piemēram, gatavošanas laikā var pievienot nelielu daudzumu sāls, kas izcels rīsu dabīgo garšu.
Daudzi pavāri iesaka ūdenim pievienot arī nelielu daudzumu sviesta vai eļļas, kas palīdz padarīt rīsu graudus vēl atsevišķākus un novērš salipšanu. Ja vēlaties rīsiem piešķirt nedaudz aromāta, ūdenim var pievienot lauru lapu vai citus garšaugus, kas ēdienam piešķirs bagātīgāku garšas profilu.
Gatavojot rīsus kā piedevu dažādiem ēdieniem, var eksperimentēt ar dažādām metodēm, lai panāktu vēl labāku rezultātu. Piemēram, ja vēlaties, lai rīsi iegūtu īpaši vieglu un gaisīgu struktūru, pēc vārīšanas tos var uzmanīgi uzirdināt ar dakšiņu.
Šī metode palīdz vēl vairāk atdalīt graudus vienu no otra, radot perfektu tekstūru. Daži pavāri arī iesaka rīsus pēc vārīšanas izklāt uz liela šķīvja un ļaut tiem nedaudz atdzist, kas papildus novērš salipšanu un uzlabo to struktūru.
Atkarībā no izvēlētā rīsu veida gatavošanas procesā var būt nepieciešamas nelielas izmaiņas. Piemēram, garengraudu rīsiem, piemēram, basmati vai jasmīna rīsiem, ir tendence būt drupenākiem un prasīt mazāk ūdens nekā īsāku graudu rīsiem, piemēram, arborio vai suši rīsiem, kuriem raksturīga lipīgāka struktūra.
Ja tiek gatavoti brūnie rīsi, tad jāņem vērā, ka tiem nepieciešams ilgāks vārīšanas laiks un lielāks ūdens daudzums, lai tie būtu pietiekami mīksti un saglabātu savu formu.
Ir arī dažādas alternatīvas gatavošanas metodes, kas var palīdzēt sasniegt vēl labāku rezultātu. Viena no populārākajām metodēm ir rīsu gatavošana tvaicējot, kas nodrošina īpaši vieglu un gaisīgu tekstūru.
Tvaicēšanas laikā rīsi tiek pakļauti maigam karstumam, kas ļauj tiem gatavoties vienmērīgi un izvairīties no pārāk liela mitruma. Tāpat daudzi izvēlas izmantot rīsu vārītājus, kas automātiski pielāgo temperatūru un laiku, nodrošinot, ka rīsi tiek pagatavoti nevainojami katru reizi.
Neatkarīgi no izvēlētās metodes galvenais ir ievērot precīzus soļus un nepārsteigties ar procesu. Pacietība un rūpība ir galvenie faktori, kas nodrošina, ka rīsi būs tieši tādi, kādus vēlaties.
Kad rīsi ir pareizi pagatavoti, tie kļūst par lielisku piedevu dažādiem ēdieniem – sākot no vienkāršiem sautējumiem un beidzot ar sarežģītiem Āzijas vai Vidusjūras virtuves ēdieniem.
