1. Suņiem nepiemīt vainas sajūta
Kad tavs suns pastrādājis kādu nedarbu un dabon brāzienu, viņa acīs parādās vainas sajūta. Patiesībā tā nav vainas sajūta, bet tikai veids, kā mēs interpretējam suņa reakciju uz rājienu. Pētījumi rāda, ka visi suņi izskatās vainīgi, kad tiek sarāti, piemēram, par kaķa barības notiesāšanu, turklāt tie četrkājainie draugi, kuri tiek apvainoti nepelnīti, izskatās vainīgāki nekā tie, kas patiešām pārkāpuši kādu aizliegumu.
2. Suņi spēj saskatīt krāsas
Tas ir mīts, ka suņi pasauli redz melnbaltu – patiesībā viņi spēj redzēt krāsas, lai gan ne tik spilgti kā cilvēki. Suņiem acīs ir tikai divi konusi, bet cilvēkiem – trīs. Tas nozīmē, ka suņi saskata zilas un dzeltenas krāsas, tomēr nespēj saredzēt atšķirību starp sarkano un zaļo. No otras puses, suņu redze naktī ir labāka nekā cilvēkiem.
3. Suņi spēj sajust slimību
Ja tavs suns uzvedas dīvaini, iespējams, viņam pašam nekas nekaiš – problēmas, iespējams, ir tev. Vācijā veikts pētījums atklāj, ka suņiem ir neticama spēja atpazīt vairāku organisku savienojumu smaržu, kas liecina, ka cilvēka ķermenis nedarbojas, kā tam vajadzētu. Tas nozīmē, ka tavs četrkājainais līdzgaitnieks spēj diagnosticēt vēzi, diabētu un epilepsijas agrīnās pazīmes.
4. Suņiem piemīt pārsteidzoša gudrība
Amerikas Psiholoģijas asociācija ir atklājusi, ka suņi var būt tikpat gudri, cik divus gadus vecs bērns. Visgudrākie suņi ir kolliji – daļa no tiem spēj saprast līdz pat 200 vārdu. Citas gudras suņu šķirnes ir pūdeļi, vācu aitu suņi, zelta retrīveri un dobermaņi.
5. Astes luncināšana ne vienmēr nozīmē, ka suns ir priecīgs
Astes luncināšana ir sava veida valoda. Iespējams visbiežāk nepareizi interpretētais mīts ir, ka suns luncina asti, jo ir laimīgs un draudzīgs. Izpētīts, ka suņi luncina asti pa labi, kad viņi ir priecīgi, un pa kreisi – kad ir nobijušies. Zemu nolaistas astes luncināšana nozīmē, ka suns jūt nedrošību, bet straujas kustības un saspriegoti muskuļi var signalizēt par agresiju.
6. Suņi sapņo tāpat kā cilvēki
Šis nav liels pārsteigums ikvienam, kas vērojis, kā viņa suns sapnī saraujas vai izdod kaut kādas skaņas. Suņiem miegā darbojas tādi paši smadzeņu viļņu aktivitātes modeļi kā cilvēkiem, un tas nozīmē, ka viņi sapņo tāpat kā mēs. Taču pārsteidzošāks ir fakts, ka ne visi suņi sapņo vienādā apmērā. Mazajiem suņiem ir vairāk sapņu nekā lielajiem. Piemēram, pūdelis var sapņot reizi desmit minūtēs, bet vācu dogs sapni redz aptuveni reizi stundā.
7. Suņi var iemīlēties
Amerikāņu zinātnieks Pols Zaks savos pētījumos atklājis, ka suņa smadzenes izdala oksitocīnu jeb mīlestības hormonu brīdī, kad suns kontaktējas ar cilvēkiem vai citiem suņiem. Reakcija ir tāda pati, kāda notiek cilvēka smadzenēs, kad mēs apskaujamies vai skūpstāmies.
Avots: 
