Sieviete atklājusi , ka pēc krūšu palielināšanas operācijas, viņai parādījusies smagas formas ekzēma, sieviete nav spējīga kustēties, nevēlas pamest māju un viņa vēlējusies izdarīt pašnāvību.
Viņa gandrīz izšķīrusies no sava drauga, jo visas naktis viņa pavadījusi kasoties un jutusies “neglīta”.
Pirmo reizi ekzēma Kristīnei tika konstatēta 10 gadu vecumā.
Tomēr, līdz krūšu palielināšanas operācijai, šī kondīcija izpaudusies diezgan maigi.
Kristīne pastāstīja: “Tas ir mans ķermenis un es vēlējos, lai drēbes skaistāk izskatās uz mana auguma. Neuzskatu, ka sevis uzlabošana ir kas slikts.”
Sākumā, sieviete bija ļoti apmierināta ar operācijas rezultātiem, bet četrus mēnešus vēlāk, uzliesmoja ekzēma.
Viņa uzskata, ka sākusies alerģija pret krūtīs ievietoto silikonu, bet šī informācija vēl nav apstiprināta.
“Sākumā man uzpampa seja,” viņa pastāstīja. “Mana draudzene teica, ka izskatos pēc piepūstas Mulānas, no Disneja animācijas filmām. Pēcāk, mana sejas āda sasprēgāja un izskatījās pēc 3. pakāpes apdeguma.”
“Neviens ārsts nespēja noteikt, kas man kait. Viņi vēl tagad to nespēj. Uz brīdi, man izdevās ekzēmu kontrolēt ar steroīdu palīdzību.”
“Vēlāk, mans ķermenis vienkārši pārstāja funkcionēt, es nevarēju pat izkāpt no gultas.”
“Pat vannošanās un ēšana kļuva par dramatisku pārdzīvojumu. Uz vannu mani nesa māte, es pati nespēju turp aiziet. Un ēdot mana seja burtiski plaisāja.”
“Es mēnešiem ilgi nevarēju pārgulēt ar savu draugu. Man viss sāpēja. Es to tāpat nevēlējos, jo jutos neglīta.”
Visbiežāk viņa no rīta pamostoties baiļojās, ko varētu būt sev nodarījusi nakts laikā.
Kristīne pastāstīja, ka miegā viņa nokasījusi kreveles un kasījusi ādu līdz asinīm. Āda lobījusies tik spēcīgi, ka tās atmiekšķēšanai un nolobīšanai dušā, nākamajā rītā, bija nepieciešamas vairākas stundas.
Viņa pastāstīja, ka jūtās tik pretīgi, ka viņai kauns doties uz veikalu vai izvest pastaigā suņus.
“Mana māsas meita man teica, ka nedos man buču, kamēr šie pleķi nepazudīs,” Kristīne atzīstas.
Drīz vien, viss kļuva tik slikti, ka sieviete domājusi par pašnāvību.
“Es skatījos spogulī un domāju, kāda jēga dzīvot?” viņa pastāsta. “Šis murgs nekad nebeigsies. Es jutos bezpalīdzīga, tā, itkā no manis nebūtu nekādas jēgas.”
“Mani finansiāli atbalstīja mana ģimene, es pie viņiem dzīvoju un jutos kā apgrūtinājums.”
Pateicoties citu cilvēku atbalstam, Kristīnei tika saziedota nauda, lai viņa varētu doties uz pasaulslaveno Francijas hidroterapijas centru, Avène.
Ūdens terapijas procedūras viņa apmeklēja sešas reizes nedēļā. Rezultāti bija gan ātri, gan dramatiski.
“Mans ķermenis tik ātri reaģēja uz šīm procedūrām, ” viņa apgalvo. “Es jutos un izskatījos daudz labāk.”
“Man stāvoklis uzlabojās. Pēdējās nedēļas laikā, mana āda nekad nav izskatījusies labāk. Personāls saka, ka esmu par 80% atlabusi. Oktobrī es vēlreiz atgriezīšos klīnikā, lai vēlreiz veiktu dziedējošās procedūras.”
“Tagad es jūtos kā no jauna piedzimusi. Šķiet, ka pirmo reizi redzu pasauli tik krāsainu. Vēlos doties atpakaļ uz darbu!”
“Es neesmu naiva un nedomāju, ka ar to viss beigsies, noteikti būs citi slimības uzliesmojumi, bet tagad varu ar tiem tikt galā.”
Avots: mirror.co.uk
