Olu čaumalas
Gandrīz katru dienu mēs tās izmetam atkritumu tvertnē, un tomēr tās varētu būt vērtīgs mēslojums. Olu čaumalās ir daudz kalcija, un kalcijs neitralizē skābumu. Tāpēc, lietojot minerālmēslus, kas palielina augsnes skābumu, neitralizācijai pievieno olu čaumalas.
Neapstrādātu olu čaumalas labi nomazgā, izžāvē un sasmalcina, tad pievieno augsnei. Olu čaumalas sadalās lēni, tāpēc tās pievieno ļoti mēreni. Tās jāsasmalcina pēc iespējas pamatīgāk.
Banānu mizas
Tas ir vienkārši: banānu mizas satur daudz kālija, kalcija un fosfora – tieši to, kas nepieciešams augiem! Kad visi šie elementi sadalās augsnē, tie lieliski baro augus, veicinot sulīgu augšanu un ziedēšanu.
Banānu mizas var kaltēt, grauzdēt, griezt šķēlēs, cept un mērcēt ūdenī. No tām gatavots mēslojums ir daudz videi draudzīgāks un dabiskāks nekā pirktais mēslojums. Šādu mēslojumu ļoti iecienījušas rozes.
Apelsīnu miziņu uzlējums
Lai pagatavotu mēslojumu no citrusaugļiem, to mizas jāsasmalcina, apmēram līdz trešdaļai jāpiepilda litra burka un līdz augšai jāaplej ar verdošu ūdeni.
Šādu citrusaugļu mēslojumu noturiet vienu dienu, izņemiet mizas – un varat laistīt puķes. Apelsīnu miziņu šķīduma izsmidzināšana ir arī profilaktisks līdzeklis pret zirnekļērcītēm.
Pelni
Pelni satur kāliju, fosforu, magniju, kalciju, dzelzi, cinku un pat sēru. Labāk ir izmantot pelnus, kas iegūti no cietkoksnes kokiem, nevis pelnus, kas iegūti no skujkokiem. Savukārt vislielākais minerālvielu saturs ir zāles un graudaugu pelnos. Pelni mēslo un oksidē augsni, rada labvēlīgus apstākļus augsnes mikroorganismiem, īpaši slāpekli fiksējošām baktērijām.
Pelnu šķīduma pagatavošanai uz vienu spaini ūdens ņem apmēram 100-150 g pelnu. Šo maisījumu var atstāt ievilkties vairākas dienas. Lietojot šķīdumu, tas nepārtraukti jāsamaisa, lai augiem nonāktu fosforu saturošas nešķīstošas nogulsnes.
