Triju bērnu māte saprata, ka „atdzimušo leļļu” izgatavošana palīdz viņai pašai tikt galā ar sērām, un tagad viņa izgatavo bērnus pāriem, kuri ir zaudējuši savus bērnus.
Dažkārt viņai lūgts izgatavot arī dīvaina paskata lelles – mērkaķu bērnus, fejas un pat vampīru lelles Helovīnam.
Dažu leļļu izgatavošana aizņem pat 15 tūkstošus stundu (6 mēneši), un tās visas tiek ceptas krāsnī, 150°C temperatūrā.
Leļļu cenas ir ļoti atšķirīgas, tās sākās no 30 Lielbritānijas mārciņām (43 Eiro), taču visdārgākās lelles sasniedz pat 350 Lielbritānijas mārciņas (503 Eiro), dārgākajām lellēm ir mīkstāka āda un tās satur vairāk silikona.
Viņa teica: „Pēc dēla nāves es nespēju gulēt, es nespēju ēst, vienīgais, ko spēju darīt, ir gleznot, un tas darīja mani priecīgāku.”
„Kad biju pabeigusi lelli, tas lika man justies labāk, tādēļ es pieķēros leļļu darināšanai un vēlējos izgatavot vēl vairāk šādu leļļu.”
„Mēs kopā ar māti krāsojām porcelāna lelles vairāk nekā 20 gadus, tādēļ es uzsāku izgatavot atdzimušās lelles.”
„Tagad katrreiz, kad pabeidzu kādu no lellēm, es jūtos tuvāka mātei, jo zinu, ka viņai patika tās krāsot un ar tām spēlēties.”
„Atdzimušās lelles, kuras izgatavoju, izskatās pēc īstiem zīdaiņiem, tādēļ visi vēlas tās paņemt rokās un izturēties pret tām, kā pret īstu bērnu.”
„Ja jūs nekad neesat zaudējuši bērnu, ir grūti to saprast, bet sērojošām ģimenēm šīs lelles spēj kaut ko dot.”
2005. gadā nomira Terēzas māte, kura bija 80 gadus veca, un piecus mēnešus vēlāk pašnāvību izdarīja viņas dēls, Vincends, kurš bija 21 gadu vecs.
Terēza atzina: „Pēc mātes un dēla nāves, es nezināju kā aizpildīt radušos robu.”
„Kopš tā laika leļļu izgatavošana ir bijusi mana izeja, tā ir man palīdzējusi pārciest daudzas problēmas.”
Viņa pastāstīja: „Šīs lelles ir luksuss lieta, tomēr tas nav pārāk dārgas, tu iztērētu 200 Lielbritānijas mārciņas, lai iegādātos videospēles, tomēr lelle ir kas daudz vairāk.”
„Lelles nav tikai mirkļa iegriba, tās var tikt nodotas pat no paaudzes paaudzē. Kādā brīdī man pašai piederēja 16 šādas lelles, tomēr es sapratu, ka man jāļauj par tām gādāt arī citām ģimenēm. Sākumā man bija grūti atvadīties no mazu puisīšu lellēm, jo tās man atgādināja manu dēlu, toties tagad es apzinos, ka, dodot lellēm jaunas mājas, es palīdzu citiem cilvēkiem.”
„Kāda ģimene lūdza izgatavot lelli savai 93 gadus vecajai mātei, lai viņai būtu ar ko nodarboties dienas laikā.”
Vienas lelles izgatavošana kā minimums aizņem 108 stundas, tomēr, lai noslīpētu ķermeņa tonēšanu un krāsu klāšanu, kā arī liktu matiem izskatīties kā īstiem, vajadzīgi daudzi gadi.
Terēza piemetināja: „Vislielākais izaicinājums man bija izgatavot lelli kādai dāmai no Amerikas, viņa vēlējās lai izgatavoju identisku viņas bērna kopiju, tādēļ viņa nosūtīja man detalizētas bildes ar viņas bērniņu zārkā. Es pie šī projekta strādāju aptuveni sešus mēnešus. Mēs sazinājāmies, lai precizētu ādas toni un pat vietas, kur atradās bērna dzimumzīmes. Es vēlējos, lai visas detaļas ir ārkārtīgi precīzas. Iespējams, tas šķiet neierasti, tomēr tas palīdzēja šai sievietei tikt pāri viņas bērna nāvei.”
„Apziņa, ka esmu palīdzējusi gandrīz 300 cilvēkiem, liek man saprast, ka ir vērts ziedot garās stundas, ko pavadīju, izgatavojot lelles un krāsojot tās.”
Avots: www.mirror.co.uk