Viņš to paņēma un, atbilstoši iepazīšanās vietai, nosauca par Gobi. Suns nekad nepameta saimnieku, un šī bija brīnišķīga draudzība. Pa ceļam gan suns guva karstuma dūrienu un daļa maršruta bija jāturpina neatliekamās palīdzības mašīnā, kas pavadīja skrējējus. Taču, tiklīdz viņam kļuva labāk, viņš atkal bija līdzās Dionam un kopā viņi noskrēja ap 100 kilometriem (kopējais maršruts bija 250 kilometri).
Pēc maratona Dions nolēma, ka nevēlas šķirties no Gobi, taču iespēja transportēt viņu uz mājām Edinburgā ir ļoti dārga – izmaksā ap 6,5 tūkstošiem dolāru. Viņš sāka vākt naudu, lai dzīvnieku varētu pārvest, kā arī aizbrauca uz mājām, jo bija jākārto birokrātiski jautājumi saistībā ar suņa transportēšanu. Tikmēr vajadzēja četrkājaino draugu atstāt uz laiku Ķīnā pie drauga. Bija plānots, ka Ziemassvētkos suns atkal saimnieku satiks.
Tomēr 15. augustā Dions saņēma ziņu, ka Gobi ir pazudis. Bija aizdomas, ka viņš aizmucis no mājām. “Mana sirds lūza un nespēju padomāt vien par to, ka vairs nevarēšu paņemt rokās savu mīļo suņuku,” teica saimnieks. Viņš ātri lidoja uz Ķīnu, lai piedalītos Gobi meklējumos.
Vietējie iedzīvotāji palīdzēja sportistam izlīmēt informācijas lapiņas par suņa pazušanu. Šajā apvidū ir daudz klaiņojošu suņu, tāpēc uzdevums Gobi atrast nebija no vieglajiem. Tomēr kāds no iedzīvotājiem suni atpazina un piezvanīja Dionam.
“Man atlika tikai ieiet ēkā, kā suns uzreiz man pieskrēja, priecīgi lēkāja un skraidīja riņķī manām kājām. Es atkal sapratu, cik ļoti šis suns man ir dārgs,” atceras Dions. Viņam priekšā vēl daudz rūpju, lai suni nogādātu mājās, taču tagad viņš būs līdzās viņam, cik ilgi vien vajadzēs. “Palikšu šeit tik ilgi, cik būs nepieciešams, lai visu nokārtotu,” teica Dions.
Avots:
