Džons Sabunja bija viens no šiem bērniem. Spriežot pēc oficiālajiem dokumentiem, viņa vecāki ir miruši, lai gan liecības par viņu nāvi atšķiras. Pēc abu vecāku zaudēšanas Džonam vairs nebija neviena, kurš spētu par viņu gādāt, tādēļ zēns aizbēga džungļos. Tur viņš trīs gadus dzīvoja kopā ar Āfrikas zaļajiem pērtiķiem, apgūstot viņu manieres. Kādu dienu zēnu ievēroja vietējā ciemā dzīvojoša sieviete, no kuras pagalma zēns, būdams kails, zaga pārtiku.
Sešus gadus vecais Džons tika nogādāts bērnunamā, viņu savā ģimenē pieņēma bērnunama direktore. Atrašanas brīdī Džons nespēja komunicēt, tomēr astoņu gadu laikā viņš iemācījās runāt. Par laimi, Džona stāsts ir laimīgs: Būdams 14 gadus vecs, jaunietis devās uz Lielbritāniju pārstāvēt Āfrikas kori, viņš iekļāvās sabiedrībā un baudīja to, ko darīja.
Kad Indijas mežos nesen atrada meiteni, daudzi cerēja, ka arī viņas stāsts būs līdzīgs kā Džona. Atrastā meitene ir astoņus gadus veca – viņa pārvietojās uz visām četrām ekstremitātēm, bija kaila un, ieraugot garāmgājējus, viņa izdeva griezīgas skaņas. Lēsts, ka policijai nācās atkauties no pērtiķu bara, lai meiteni izglābtu.
Ārsti, kuri ir apskatījuši meiteni, secinājuši, ka viņai ir smagi garīgās un fiziskās veselības traucējumi – tas liek domāt, ka vecāki viņu ieveduši mežā un pametuši.
Lasi vēl: Pastaiga mežā ārstē daudzas kaites; bet, ja ciet no ŠĪS kaites, to nedrīkst darīt!
Apgabala pārzinis skaidro, ka meiteni noteikti mežmalā pametusi ģimene, kā arī uzskata, ka viņa savvaļā pavadījusi tikai pāris dienas. Šis mežs tiek pastāvīgi apsekots, tajā ir mežziņi, kā arī izvietotas videonovērošanas kameras. Ja meitene tur dzīvotu ilgāku laiku, kāds noteikti būtu viņu ievērojis.
Ārsti skaidro, ka bērns pagaidām nespēj pastāvīgi nokārtoties, ir vardarbīgs un nespēj komunicēt, tieši tādēļ viņu atradušie cilvēki uzskatījuši viņu par mežā uzaugušu. Veselības stāvokļa un komunikācijas uzlabojumi, kas novēroti meitenei esot slimnīcā, liecina, ka viņa ir civilizēta un tikai pirms pāris dienām ir pamesta mežā.
Tagad bērns nogādāts bērnunamā – meitene ir nosaukta par Ehsu. Lai arī atrodoties cilvēku sabiedrībā viņa pauž bailes, bērnunama darbinieki cer, ka meitenes stāvoklis uzlabosies. Šķiet, ka viņas ģimene vienkārši nebija pienācīgi informēta par Ehsas stāvokli un nespēja viņai sniegt pienācīgas rūpes un atbalstu. Par laimi, tagad viņai tikusi dota otrā iespēja dzīvot normālu dzīvi.
Avots: viralthread.com