Skolotājs – digitalizācijas gūsteknis vai ieguvējs

Lai gan digitālās komunikācijas rīki atvieglo un efektivizē skolotāju darbu, Samsung skola nākotnei skolotāju aptauja* atklāj, ka pedagogi Latvijā ikdienā saskaras arī ar vairākiem izaicinājumiem. Puse (49%) aptaujāto skolotāju atzīst, ka skolēni bieži digitālajos kanālos raksta pēc darba laika beigām, piektdaļa – ka velta saziņai pārāk daudz sava brīvā laika, savukārt katrs desmitais – ka saziņa ar skolēniem digitālajos kanālos rada emocionālo spriedzi.

“Internets ir krasi izmainījis veidu, kā mēs piekļūstam informācijai un to apstrādājam. Tas ir nojaucis arī robežu starp darbu un atpūtu. Tāpēc būtiski ir vienmēr ievērot pāris vienkāršus noteikumus, lai saziņa noritētu saprātīgi un korekti, neradot papildu emocionālo spriedzi, ko mēdz izraisīt haotiska komunikācija digitālajos kanālos,” saka Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore Zanda Rubene.

Ne visi respektē skolotāja darba laiku

Darba laika ietvaru mēdz pārkāpt arī vecāki – katram trešajam pedagogam (33%) vecāki bieži mēdz rakstīt WhatsApp lietotnē pēc darba laika beigām. Līdz ar to piektdaļa skolotāju uzskata, ka kopumā saziņai ar skolēniem un vecākiem velta pārāk daudz sava brīvā laika. Interesanti, ka vairums skolēnu (74%) digitālajos kanālos sagaida no skolotāja tūlītējas atbildes uz saviem jautājumiem.

Daļai skolotāju saziņa digitālajos kanālos ar skolēniem (12%) un ar vecākiem (18%) rada emocionālo spriedzi. 38% pedagogu arī uzskata, ka digitālo kanālu izmantošana komunikācijā veicina pārāk neformālas attiecības starp skolēniem un skolotāju.

“Divi pamatprincipi palīdzēs neieslīgt sev nepatīkamā vai nevēlamā digitālajā komunikācijā. Pirmkārt, ir jāizmanto pieklājīgas uzvedības principi arī interneta vidē. Otrkārt, digitālajā laikmetā katram jāizstrādā sava “digitālā higiēna” – pāris pašam pieņemami un būtiski noteikumi par to, no cikiem vai līdz cikiem lasīt e-pastus, kad un kā nodalīt darba uzdevumus no brīvā laika pavadīšanas, varbūt noteiktā laikā vispār atslēgt jebkādus digitālos rīkus,” uzskata Z.Rubene.

Daļa vecāku neizmanto E-klase digitālo zināšanu trūkuma dēļ

Vairums skolotāju novērtē vietni E-klase kā efektīvāko saziņas līdzekli, kas būtiski atvieglo komunikāciju gan ar skolēniem, gan viņu vecākiem. Taču 38% pedagogu arī atzīst, ka digitālo zināšanu trūkuma dēļ daļa vecāku neseko līdzi ievietotajai informācijai vietnē E-klase.

Skolotāju efektīvāko saziņas līdzekļu tops ar skolēniem ir E-klase, WhatsApp, īsziņas, sarunas klātienē un Facebook, savukārt komunikācijai ar vecākiem visērtākie šķiet E-klase, WhatsApp, telefona sarunas, īsziņas vai sarunas klātienē.

“Skolotāju un skolēnu saziņa ir temats, kas vienmēr bijis uzmanības vērts, taču jo īpaši aktuāls tas ir patlaban, kad digitālā komunikācija ir kļuvusi par vienu no galvenajiem interakcijas veidiem. Būtiski bērniem jau kopš mazotnes mācīt korektu saziņu, gan ievērojot laika plānošanu, gan citu vispārpieņemtu noteikumu ievērošanu,” saka Samsung Skola nākotnei programmas vadītāja Baltijā Egle Tamelīte, papildinot, ka “tieši tāpēc šogad Samsung skola nākotnei projektā “Skolēna digitālais IQ” liksim īpašu uzsvaru uz savstarpēji pieklājīgām un atbalstošām attiecībām ne tikai klātienē, bet arī digitālajā vidē.”

Par Samsung Skola nākotnei

Samsung Skola nākotnei ir digitālās izglītības iniciatīva, kas jau otro gadu realizē projektu “Skolēna digitālais IQ”, lai veicinātu jēgpilnu digitālo tehnoloģiju izmantošanu. Tā ietvaros skolēni vecumā no 14 līdz 18 gadiem un citi interesenti tiešsaistē tiek aicināti apgūt īpaši izstrādātu programmu digitālo prasmju pilnveidošanai un tehnoloģiju jēgpilnai izmantošanai. Kopš 2013. gada Samsung digitālās izglītības projektos darbā ar mūsdienu tehnoloģijām apmācīti vairāk nekā 235 skolotāji un direktori, un tie palīdzējuši uzlabot ikdienu vairāk nekā 40 000 skolēnu.

Plašāk par projektu: www.skolanakotnei.lv

Iespēja uzzināt jaunāko: www.facebook.com/samsungskolanakotnei

Leave a Comment