Viņa ir pārskatījusi attieksmi pret šādu ēšanas veidu un vairs neiesaka simtprocentīgi būt svaigēdājiem. Šis secinājums nācis, skaudri saprotot, ka veselības problēmas sev un, kas vēl skumjāk, bērniem, bijušas nepilnīgas ēdienkartes dēļ.
Tiesa, viņa nesaka, ka svaigēšana ir slikta – tai vajadzētu būt ar mēru. Pati šobrīd viņa ir svaigēdāja par 80-95 procentiem, atkarībā no sezonas.
Video viņa stāsta par svaigēšanas un vegānisma plusiem un mīnusiem.
Raidījums pamatā adresēts svaigēdājiem, tāpēc komentāros Viktorija netiek saudzēta, pat apvainota, ka viņas viedoklis ir nopirkts, kamēr citi izrāda cieņu cilvēkam, kurš pats uz savas ādas, ne tikai no teorijas vai īsas svaigēšanas un vegānisma prakses, pārbaudījis šādu dzīvesstilu, un ir bijis gana drosmīgs, lai dalītos savā daudzkrāsainajā pieredzē ar citiem, arī atzītu to, ko uzskata par savām kļūdām.
Lūk, ieskats intervijā.
Sākumā efekts bija pārsteidzošs, izārstējāmies no nedziedināmām slimībām
Kādi bija plusi un mīnusi svaigēšanai un vegānismam?
Viktorija Butenko: “Civilizācijas attīstība aizgājusi tik tālu no dabiska dzīvesveida, ka varētu domāt – vairs nezinām, kā pareizi iet, gulēt, elpot, ēst. Klausāmies lekcijas, kā pareizi elpot. Kā ēst. Mēs patiešām no jauna apgūstam dabas likumus, kaut tam vajadzētu būt dabiski no dzimšanas.
Pirmoreiz par svaigēšanu uzzināju 1993. gadā, mani ļoti aizrāva šī ideja – lasīju visu, ko vien varēju dabūt. Domāju – kāpēc nepāriet pilnībā uz svaigēšanu, jo manī ir tāds maksimālisms – ja ko darīt, tad līdz galam. 1994. gadā 21. janvārī mēs pārgājām uz svaigēšanu – es ar vīru un divi no mūsu bērniem (jaunākie). Mēs bijām tik fanātiski, ka pat, piemēram, veikalā ieejot un ieraugot kaltētus pētersīļus, jautājām – vai esiet pārliecināti, ka tie nav žāvēti augstā temperatūrā? Vai šie rieksti patiešām ir svaigi, nav grauzdēti? Mēs bijām tik strikti, ka citus tas pat kaitināja. Atceros apkārtējo aizrādījumus, bet es biju ļoti pārsteigta, teicu – vai tad jūs nevēlaties iegūt ideālu veselību? Un, kas interesanti, sākumā efekts bija pārsteidzoši labs – bija redzams, ka vizuāli kļūstam jaunāki, mēs izārstējāmies no neārstējamām slimībām. Mēs uzreiz pārgājām gan uz simtprocentīgu svaigēšanu un vegānismu. Šobrīd pat domāju, ka būt simtprocentīgi vegānam ir kaitīgāk nekā būt simtprocentīgam svaigēdājam. Kaut gan es līdz galam vēl nezinu, cik kaitīgs ir viens un otrs…
Sākumā, pat vairākus gadus, jutāmies ļoti labi. Bijām enerģijas pilni, pat skrējām 10 kilometru maratonus ar visu ģimeni. Bija veselīga āda, brīnišķīga redze, domu skaidrība. Pēc kādiem septiņiem gadiem parādījās satraucoši simptomi. Bet mēs tik ļoti ticējām, ka svaigēšana ir vienīgais pareizais ceļš, jo dzīvnieki neēd ceptu vai vārītu ēdienu un cilvēki nepiedzimst ar kastroļiem pie nabassaites. Loģiskā domāšana lika palikt pie svaigēšanas, kaut vai tikai ar gribasspēka un mērķtiecības palīdzību. Taču galu galā mums nācās no tās atteikties. Sāka parādīties neveselīgi simptomi: izkrist mati, strauji attīstījās zobu kariess – caurumi radās viens pēc otra, sākās kaut kāda “migla” galvā, bija grūti koncentrēties, pasliktinājās atmiņa, radās aizkaitinājums, āda kļuva tik sausa, ka izskatījās veca. Tobrīd mēs izskatījāmies tādi kā izmocīti.
Beidzot, 2004. gadā, mēs sākām lietot zaļos kokteiļus, un veselība kļuva labāka. Bija izrāviens. Man likās, ka ar svaigēšanu un zaļajiem kokteiļiem mums var būt ideāls uzturs. Droši vien viss notika egoisma dēļ. Pagāja laiks, un atkal parādījās slimīgi simptomi. Turpinājās tie paši simptomi un pievienojās zvērīga apetīte – gribējās putras, maizi, daudz saldu augļu un riekstu, īpaši sausu. Tajā pašā laikā no riekstiem kļuva slikti. Bija tāds paradokss – gribas to, no kā kļūst slikti!
https://www.youtube.com/watch?v=3oxrLiwflZo
Avots:
