Mazais ērglis Latvijai ir īpašs putns – pie mums mājo gandrīz puse visas Eiropas Savienības un ceturtā daļa no pasaules mazo ērgļu populācijas. Līdz ar to Latvija ir šīs aizsargājamo putnu sugas populācijas centrs un valsts, kas ir arī lielā mērā atbildīga par mazo ērgļu sugas saglabāšanu kopumā. Tomēr kopš 2000. gada mazo ērgļu skaits pie mums ir mazinājies par aptuveni 15%, un galvenie iemesli tam ir mežizstrādes intensitātes palielināšanās un piemērotu barošanās vietu platību samazināšanās. Viens no galvenajiem darbiem, ko vajadzētu paveikt, lai nodrošinātu mazā ērgļa aizsardzību un ieinteresētu privātos meža īpašniekus, ir uzlabot esošo kompensāciju sistēmu par saimniecības darbības ierobežojumiem mikroliegumu teritorijās.
Lai nodrošinātu izsvērtu un precīzu mazo ērgļu aizsardzību, kā arī sugas aizsardzības pasākumu ilgtermiņa plāna izstrādi, Latvijā jau otro gadu Latvijā norisinās mazo ērgļu ligzdu vietu uzskaite. Tā Latvijas Dabas fonda īstenotā projekta “Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā” eksperti arī šogad devās ligzdu meklējumos visā Latvijā. Šajā sezonā eksperti ir atraduši rekordlielu skaitu ligzdu – 177. Salīdzinājumam – pagājušā gada sezonā uzietas 111 ligzdas.
Tajā pašā laikā turpinās jau pagājušajā gadā novērotā tendence – 10% no atrastajām ligzdām ir skārusi mežu ciršanas ietekme – piemēram, ligzdas ir atrastas ciršanai sagatavotā mežā, turklāt ir gadījumi, kad ligzdas koki pat nav izzīmēti kā saglabājami. Tāpat ir gadījumi, kad mežs ir nocirsts līdz pat ligzdai – iespējamība, ka mazais ērglis šeit turpinās dzīvot, ir maza.
Dati par atrastajām ligzdām iesniegti Valsts meža dienestam, un mazo ērgļu eksperti rosinās to aizsardzības nodrošināšanu, veidojot mikroliegumus. Pagājušajā gadā atrastajām ligzdām ierosināti 108 mikroliegumi, no kuriem līdz šim brīdim ir apstiprināti sešdesmit ar kopējo platību 555 ha.
Mikroliegums ir labākais veids, kā sargāt lielo putnu sugas pēc iespējas precīzi, neveidojot nevajadzīgus ierobežojumus, taču pieredze ar mikroliegumu ierosināšanu un īpašnieku paustie viedokļi skaidri norāda, ka šobrīd Latvijā pieejamās ikgadējās kompensācijas par mežsaimnieciskās darbības aprobežojumiem nav pietiekamas. Tāpēc arī Latvijas Dabas fonds aicina pārskatīt esošo kārtību un papildināt to ar vienreizējām kompensācijām, ar kurām negūtos ienākumus par mežu, kuru nevar nocirst, kompensētu atbilstoši tirgus vērtībai.
Lai mazie ērgļi varētu veiksmīgi ligzdot nākamajā sezonā, ziemā projekta “Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā” eksperti plānojuši izveidot 15 mākslīgās ligzdas. Tas ir labi pārbaudīts veids, kā palīdzēt putniem teritorijās, kur dabiskās ligzdas kļuvušas nestabilas. Iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka mazie ērgļi labprāt izmanto viņiem piedāvātās mākslīgo ligzdu pamatnes.
Jānis Ķuze, projekta vadītājs, vērtējot lauka darbu, sezonu saka: “Šis gads ir bijis lielisks atrasto ligzdu skaita ziņā, prieks arī par labajām ligzdošanas sekmēm. Tomēr jau otro gadu pēc kārtas desmitā daļa no atrastajām ligzdām ir mežizstrādes skartas, un to var vērtēt kā stabilu tendenci. Tas kārtējo reizi liek pārdomāt to, kā sargājam ar veciem mežiem saistītās dabas vērtības. Ņemot vērā to, ka vairāk kā puse visu mazo ērgļu ligzdu atrodas privātā īpašumā esošos mežos, šos putnus ilgtermiņā varēsim nosargāt tikai tad, ja ieinteresēsim tajā arī privātos meža īpašniekus, kas, savukārt, ir atkarīgs no godīgas kompensāciju sistēmas.”
Eiropas Savienības LIFE programmas finansēto projektu “Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā” īsteno Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību, filmu studiju “ELM media” un zemnieku saimniecību “Tīravoti”. Vairāk par projektu: www.mazaiserglis.lv
