Kā liecina Swedbank veiktās aptaujas dati*, iedzīvotāju viedoklis par pēdējā laikā piedzīvoto nekustamā īpašuma tirgus attīstību ir neviennozīmīgs. Piektdaļa uzskata, ka tirgus drīzāk stagnē, kamēr tikpat liela daļa ir pretējās domās un uzskata, ka tirgus attīstās ļoti strauji un vērojama tā pārkaršana. Savukārt nepilna piektdaļa (17%) uzskata, ka nekustamā īpašuma tirgus attīstās stabili un saprātīgos tempos. Kopumā, pēc iedzīvotāju domām, nekustamā īpašuma tirgu šobrīd raksturo cenu kāpums atsevišķos segmentos (29%) un kvalitatīva piedāvājuma trūkums reģionos (27%). Tai pat laikā ik gadu pieaug iedzīvotāju vēlme iegādāties sev mājokli un tuvāko divu gadu laikā šādu domu apsver 15% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju.
Vērtējot iedzīvotāju priekšstatus par nekustamā īpašuma tirgus attīstību, Swedbank hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis norāda: “Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā nekustamā īpašuma tirgus ir attīstījies vienmērīgi, bez pārmērībām, un par tirgus pārkaršanu šobrīd runāt būtu pāragri. Vidējā dzīvokļu cena Rīgā, lai arī aug, šobrīd ir aptuveni 25% līdz 30% zem pirmskrīzes augstākā punkta jeb vidēji 1027 eiro kvadrātmetrā. Arī aktivitāte ir zemāka nekā tolaik, un cilvēki daudz piesardzīgāk izvērtē iespējas iegādāties mājokli un šim nolūkam aizņemties. Zīmīgi, ka lielākā piesardzība šobrīd ir novērojama tieši Latvijā, kur nekustamā īpašuma tirgus aug lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Salīdzinājumam – Viļņā vidējā cena par kvadrātmetru šogad sasniegusi 1488 eiro, savukārt Tallinā – 1746 eiro, taču pirms pieciem gadiem vidējā cena abās valstīs bija 1100 eiro kvadrātmetrā. Cenu pieaugumu kaimiņvalstīs sekmējis salīdzinoši lielais pieprasījums pēc jauniem mājokļiem. Tai pat laikā Latvijā nekustamais īpašums ir vispieejamākais visā Baltijā, jo algu kāpums pie mums pārsniedz nekustamā īpašuma cenu kāpumu.”
Kādi faktori ietekmē iedzīvotāju nodomus pirkt vai nepirkt mājokli?
Šogad ievērojami augusi iedzīvotāju pārliecības par savām finansēm, kā arī sajūta par pieejamākām īpašumu cenām un kredītiem. Vairāk nekā puse iedzīvotāju, kuri tuvāko divu gaidu laikā apsver mājokļa iegādi, norāda, ka šobrīd ir pieejamas mājokļu cenas (56%, pieaugums par 8%, salīdzinājumā ar pērno gadu) un ir stabila pārliecība par nākotni (53%, pieaugums par 11% salīdzinājumā ar pagājušo gadu). Tāpat trešdaļa pozitīvi vērtē savu algas pieaugumu (32%, pieaugums par 24%), ir pietiekami uzkrājumu pirmajai iemaksai (32%), kā arī zemas kredītu procentu likmes (28%, pieaugums par 8%).
Lai gan mājokļu cenas iedzīvotāju vērtējumā pēdējā gada laika? ir kļuvušas pieejamākas, tās vēljoprojām šķiet par augstu un ir galvenais iemesls mājokļa iegādes atlikšanai. 63% iedzīvotāju šobrīd atliek lēmumu par mājokļa iegādi, jo, viņuprāt, ir augstas nekustamā īpašuma cenas. Daļai šķērslis aizvien ir pirmās iemaksas trūkums (27%), taču šādu iedzīvotāju īpatsvars gada laikā ir būtiski mazinājies (par 18%). Taču augusi arī neapmierinātība ar piedāvājumu – tas neatbilst pircēju gaidām (atbildi norādījuši 26%, pieaugums par 8%).
Zīmīgi, ka šogad gandrīz ir četrkāršojies to iedzīvotāju skaits, kuri atliek īpašuma iegādi, cerot uz cenu kritumu tuvākajā nākotnē (šādas gaidas ir 15% iedzīvotāju), taču, kā norāda Normunds Dūcis, uz šādu scenāriju nevajadzētu paļauties. “Cilvēki šodien aizņemas daudz atbildīgāk un arī pirkumus izdara pārdomātāk, tāpēc situācija, kad tipveida blokmājā dzīvokļa cena pārsniedz 2000 eiro par kvadrātmetru, vairs nav iespējama. Tai pat laikā nekustamā īpašuma tirgus Latvijā ir “atdzīvojies”; top jauni mājokļi un komercplatības, pieaug īpašumu iegādes un īres cenas. Arī būvniecības cenas aug, kas nosaka minimālo iespējamo cenu par kvadrātmetru, kādā nekustamo īpašumu attīstītājiem ir iespējas mājokli pārdot.”
Ja iedzīvotājiem būtu iespēja izvēlēties, kur un kādu īpašumu iegādāties, 36% iegādātos privātmāju kādā no Latvijas reģioniem, savukārt 26% – privātmāju Rīgā vai Pierīgā.
Kā izskatās mājokļu tirgus, mājsaimniecību finanšu un Latvijas ekonomikas veselība, salīdzinot ar 2008. gadu? Stāsta Swedbank ekonomiste Linda Vildava: “Ja salīdzinām Latvijas ekonomiku šogad un pirms desmit gadiem, var sacīt, ka šobrīd tā balstās uz daudz noturīgākām “kājām”. Lai arī kopumā pēdējos divos gados būvniecībā notikusi ļoti strauja izaugsme, tās devums ekonomikā ir sarucis no aptuveni 9% pirms desmit gadiem līdz 5% pērn. Piemēram, 2007. gadā investīcijas visa veida ēkās veidoja ap 3,5 miljardus eiro, bet pērn tie bija tikai 2,3 miljardi jeb aptuveni par trešdaļu mazāk. Arī darba tirgus ir mazāk atkarīgs no norisēm būvniecībā. Ja 2008. gadā 12% no visiem strādājošajiem jeb 124 tūkstoši bija nodarbināti būvniecībā, tad šogad būvniecības nozare nodarbina aptuveni 73 tūkstošus cilvēku jeb aptuveni 8% no strādājošajiem. Būvniecības nozares nozīme Latvijas ekonomikā ir mazinājusies. Ņemot vērā šī brīža situāciju Latvijas ekonomikā, runāt par vēstures atkārtošanos būtu pārspīlēti, un satricinājumus ekonomikā drīzāk var radīt kādi ārēji, nevis iekšēji riski.”
Pieprasījums pēc jauniem mājokļiem ir, taču trūkst piedāvājuma pieejamajā jeb affordable segmentā. Situāciju skaidro nekustamā īpašuma attīstītāja Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš: “Novērojam, ka iedzīvotāju pirktspēja aug, taču tirgū trūkst kvalitatīva piedāvājuma. Tikai desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo mājokļos, kas būvēti neatkarības gados. Lielākā daļa no dzīvojamā fonda jeb 75% mājokļu būvēti padomju laikā. Rīgas iedzīvotājiem ir vajadzība pēc jauniem mājokļiem, dzīvojamais fonds ir jāatjauno – vecās mājas jaunākas nepaliek. Tādēļ saskatām labu potenciālu nekustamā īpašuma tirgus izaugsmei nākotnē, piedāvājot mājokļus jaunajos projektus, kas pieejami plašam cilvēku lokam.”
