Viņš uz mani rēja
Pirms daudziem gadiem es biju tā sauktā “meet and turn” dalībnieks. Tas nozīmē, ka viens šoferis ved kravu, kam jānonāk manā pilsētā, un brauc līdz pusceļam. Tikmēr es vedu kravu, kurai jānonāk viņa pilsētā, un arī nobraucu pusceļu. Mēs satiekamies autostāvvietā, samaināmies ar kravas mašīnām un braucam katrs uz savām mājām. Es ar to nodarbojos pāris mēnešus, un vienmēr sanāca tā, ka ierodos stundu ātrāk par otru šoferi. Trijos naktī ir pilnīgi tumšs, un autostāvvietā neviena nav, tāpēc es parasti atlaižos uz sēdekļa un paguļu.
Kādu nakti es biju pagulējis apmēram 10 minūtes un pamodos no tā, ka dzirdēju suņa riešanu. Es mēģināju to ignorēt, bet suns palika tikai skaļāks un tuvojās man. Tad es sapratu, ka viņš ir tieši pie manas mašīnas. Vai nu tas suns bija Lesija un mēģināja mani brīdināt par kaut ko, vai arī skabarga pakaļā, kurai vajadzēja ar kaut ko mest. Riešana turpinājās kādas 10 minūtes no vietas.
Tāpēc es piecēlos un paskatījos ārā pa logu. Burtiski dažus centimetrus no loga stāvēja vīrietis ap 35 gadiem un liela auguma, un viņš rēja uz mani. Skatiens bija biedējošs, un viņam bija putas uz lūpām. Kādu brīdi skatījos uz viņu, un tad man iestājās panika. Lēnām un bez straujām kustībām es pieliecos, iedarbināju dzinēju un braucu prom. Viņš man sekoja, un, uzvedoties līdzīgi kā nikns suns, turpināja riet uz mani.
Lieki teikt, ka pēc tam es vairs nevarēju pagulēt.
Lasi vēl: Kas ir vēl baisāk par šausmu filmām?
Vīrs bez sejas
Vienreiz mēs ar draugu braucām mājās pa lauku ceļu. Tas bija apmēram pusnaktī. Man labajā pusē tieši pie baltās līnijas es pamanīju kādu vīrieti. Viņš bija gara auguma, varētu būt 2 m, un rokas sniedzās gandrīz līdz ceļiem. Pēc gaitas viņš līdzinājās pērtiķim, un mugurā bija garš, brūns mētelis ar baltām pūkām.
Es nevarēju saskatīt seju, un viņš piecēlās pilnā augumā tikai tad, kad jau bijām pavisam tuvu. Domāju, ka man rādās, bet pēc dažām sekundēm draugs prasīja: “Kas tas bija?” Tajā brīdī mani pārņēma bailes.
Mēs abi to redzējām, taču draugs pamanīja arī seju. Pēc viņa stāstītā, sejas nebija. Tās vietā bija tikai mēness apspīdēts balts laukums.
Tas notika aptuveni jūdzes attālumā no vecas militāro apmācību bāzes, kur agrāk atradās baznīca, kas 50. vai 60. gados nodega.
Šoferis
Kādā pēcpusdienā saņēmu zvanu no audžumātes. Viņa bija panikā, un pēc tā, ko viņa pastāstīja, man uzmetās zosāda. Viņa brauca cauri Arkanzasas štatam, kad pēkšņi uz ceļa izskrēja briežu ganāmpulks. Satiksmes plūsmas ātrums bija aptuveni 110 km/h, un nācās strauji bremzēt. Viņai priekšā bija 2 kravas automašīnas un tālāk vēl trīs vieglās automašīnas. Gan jau varat iedomāties, kāds bija iznākums.
Kravas automašīnas tik strauji bremzēja, ka to kravas nodalījumi sasvērās uz vienu pusi un notīrīja visu savā ceļā, tostarp arī vienu vadītāja kabīni. Pa visu ceļu mētājās atlūzas un brieži, bet mana mamma, par laimi, paspēja laikus nobremzēt. Viņa ieturēja pareizu distanci, kas bija pietiekama, lai spētu apstāties (viņa 20 gadus ir vadījusi kravas automašīnu).
Nobraucot malā, viņa pamanīja, ka aptuveni 2 m no automašīnas stāv kāds vīrietis. Mamma pirms tam viņu neredzēja un brīnījās, kā viņš paspēja tur tik ātri nokļūt. Viņa teica, ka vīrietis turējis vienu roku pār krūtīm, bet otru kabatā, un izskatījās ļoti apjucis.
Ātrā palīdzība jau bija ceļā, bet pa to laiku policija uzdeva jautājumus par notikušo. Viens no viņiem piegāja pie mammas un jautāja: “Kas šeit notika?” Stāstot par redzēto, mamma teica: “Kādam vajadzētu palīdzēt tam vīrietim ārpusē, pie mana auto, viņš izskatās apjucis un varētu aizklīst tālāk pa ceļu.” Tajā brīdī vīrieša tur vairs nebija. Policists pārjautāja: “kāds vīrietis?”, un mamma atbildēja, ka nupat viņu tur redzēja.
Policists noklausījās detalizētu vīrieša aprakstu, arī par sejas apmatojumu un apaviem, un tad uz brīdi aizgāja prom. Pēc brīža viņš atgriezās un teica: “Vīrietis, kuru aprakstījāt, ir avarējušās kravas automašīnas šoferis, un viņš tika atrasts miris notikuma vietā.”
Viņa bija šokā, bet policists vienkārši pagriezās un devās prom.
Avots: scarysideofearth.com