Lai arī vairums ārstu un ginekologu norāda, ka maksti nevajadzētu skalot, daudzas sievietes to turpina darīt un kļūdaini uzskata, ka tā nāk par labu veselībai, jo piemēram, attīra maksti. Brauna norāda, ka sievietes ir jāinformē par to, cik tas ir kaitīgi.
Olnīcu vēzis ir pazīstams kā “klusais slepkava”, jo sievietes nereti nemaz nepamana simptomus, līdz vēzis jau ir attīstījies līdz neārstējamai stadijai.
Katru gadu ASV ap 20 000 sievietēm tiek diagnosticēts olnīcu vēzis, un 14 500 gadījumu ir letāli.
Pētījumā tika aplūkoti dati par 41 000 sievietēm no ASV un Puertoriko, kuras bija piedalījušās kādā citā pētījumā par vēža izplatību (Sister Study). Šīm sievietēm, vecumā no 35 līdz 74 gadiem, katrai bija māsa, kura slimoja ar krūts vēzi. Datu apkopošanas sākumā, 2003. gadā, nevienai no dalībniecēm nebija diagnosticēts vēzis, bet līdz 2014. gada jūlijam pētnieki saskaitīja 154 olnīcu vēža gadījumus.
Tām sievietēm, kuras gada laikā pirms iesaistīšanās pētījumā bija skalojušas maksti, gandrīz dubultojās olnīcu vēža risks.
Saistība starp olnīcu vēzi un maksts skalošanu izrādījās vēl spēcīgāka, aplūkojot tikai to sieviešu datus, kuru ģimenē nebija krūts vēža gadījumu.
Pētījuma autore Klarisa Veinberga atklāj, ka šāds pētījums līdz šim nebija veikts. Pastāv vairāki ar veselības problēmām saistīti iemesli, kāpēc pārstāt skalot maksti, un viņa nevar nosaukt nevienu argumentu, kāpēc tas būtu jādara.
Maksts attīrās pati, un skalošana ar ūdens strūklu un citiem līdzekļiem tikai izjauc dabisko procesu līdzsvaru. Skalošanas rezultātā var savairoties kaitīgās baktērijas, tādējādi izraisot maksts infekcijas, un tās nonāk arī tālāk līdz dzemdei, olvadiem un olnīcām.
Tomēr, neskatoties uz to, sievietes vecumā no 15 līdz 44 gadiem tik un tā turpina to darīt.
Brauna, kura vadīja pētījumu par maksts skalošanas iemesliem, atklāj, ka bijusi pārsteigta par plašo sieviešu intīmās higiēnas produktu klāstu, kas pieejams aptiekās. Tur varot atrast pilnus plauktus ar, piemēram, skalošanas ierīcēm un gēliem, kas liek vagīnai smaržot pēc tropiskiem augļiem vai pat cepumiem.
Jau 1500 gadu senā pagātnē sievietes izmantoja dažādus līdzekļus iekšējai maksts tīrīšanai ar, piemēram, ķiplokiem un vīnu, lai novērstu ar menstruācijām saistītas problēmas.
Braunas pētījumā tika noskaidrots, ka amerikāņu sievietes maksts skalošanai pat bija izmantojušas dezinficējošus līdzekļus, un dažas pat sajauca tualetes poda tīrīšanas līdzekli ar pretapaugļošanās tabletēm. Nereti par maksts skalošanu un vajadzību to darīt sievietēm pastāsta viņu mammas. Viņas uzskatījušas, ka tā ir vajadzīga, lai uzturētu higiēnu, sagatavotos seksam un kārtīgi visu iztīrītu pēc tā, kā arī to pieprasījuši darīt viņu partneri.
Neraugoties uz ārstu ieteikumiem, maksts skalošana joprojām tiek uzskatīta par vajadzīgu. Sievietes uzskata, ka pretējā gadījumā šādi produkti netiktu pārdoti, un mammas tos neieteiktu, ja tie nebūtu pilnīgi droši.
Brauna skaidro, ka kopumā sievietes neapjauš, ka skalošanas produkti nav tikpat droši lietošanai kā zāles. Drīzāk tie tiek uzskatīti par kosmētiskiem līdzekļiem, un tas nozīmē, ka ASV Pārtikas un zāļu administrācijai nav jāpārbauda, vai tie atbilst visiem drošības standartiem.
