”Uz pēdām bagātīgi izvietotie sviedru dziedzeri mitrina ādu. Citādi tā plaisātu, jo tauku dziedzeru šeit nav. Izdaloties sviedriem, atbrīvojamies no šlakvielām un pēdas tiek dzesētas, taču pārmērīga svīšana rada diskomfortu un labvēlīgus apstākļus infekcijas attīstībai, jo apavos mitrumā, siltumā un tumsā mēdz savairoties sēnītes,” skaidro pedikīra meistare Mārīte Krīgere.
Visbiežākie pārmērīgas svīšanas iemesli ir nestabila nervu sistēma un kāju regulāra nekopšana, kā arī asinsrites traucējumi, vairogdziedzera kaites, cukura diabēts, infekciju un onkoloģiskās slimības. Svīšana var kļūt izteiktāka pubertātes un menopauzes periodā, mainoties hormonu līmenim organismā.
Sviedri atsevišķās vietās mēdz bagātīgāk izdalīties, ja ir šķērsvelves plakanā pēda un tiek valkātas augstpapēžu kurpes, jo tad pēdas tiek pastiprināti nospiestas.
Vasarā ir veselīgi staigāt basām kājām pa nelīdzenām virsmām, piemēram, pludmales smiltīm, taču sasvīdušas pēdas tiek vieglāk noberztas un tāpēc palielinās inficēšanās risks, jo smiltīs mitinās sēnītes un citi mikroorganismi. Jāuzmanās arī tiem, kam papēžos ir plaisas, jo tajās var iekļūt nevēlamie mikrobi.
Regulāras rūpes
Lai pēdas justos iespējami labāk, vēlams valkāt ādas apavus un mainīt tos vismaz reizi dienā. Mārīte Krīgere neiesaka nēsāt pēdējā laikā iecienītos gaisu necaurlaidīgos gumijas apavus. Vismaz bērniem tos nevajadzētu vilkt. Jāvairās arī no sintētiskām zeķēm.
Ja darba specifika pieļauj, protams, siltā laikā kājas labāk jutīsies kurpēs ar vaļējiem purngaliem, taču jārēķinās, ka sasvīdušas un mitras pēdas tajās slīdēs. Tad palīdzēs talks, kas uzsūks mitrumu un ko var iekaisīt arī zeķēs.
Izteikti svīstošas kājas divreiz dienā jāmazgā ar ziepēm, kuru pH ir 5,5. Antibakteriāli un citu veidu higiēnas līdzekļi nav piemēroti, jo tie izjauks ādas dabisko mikrofloru. Pēc tam pēdas rūpīgi noslauka, izsusina pirkstu starpas un lieto līdzekļus, kas regulē sviedru izdalīšanos.
Lai tiem nebūtu nepatīkamas smakas, jādzer daudz ūdens, jāvairās no pikantiem, sāļiem ēdieniem, žāvētiem produktiem un alkohola.
Svīšanu palīdzēs mazināt kontrastdušas un kontrastvanniņas, beidzot ar aukstu ūdeni. Lai aizkavētu sēnīšu izplatību, kāju vanniņām var piepilināt dažas piles tējaskoka ēteriskās eļļas, kurai piemīt antiseptiska un antibakteriāla iedarbība.
Asinsrites uzlabošanai un veģetatīvās nervu sistēmas stiprināšanai ieteicamas fiziskas aktivitātes, pēdu un visa ķermeņa norīvēšana.
“Pēdas pareizi un regulāri kopjot, rezultāts neizpaliks, taču, protams, pavisam svīšanu nevar novērst,” uzsver pedikīra meistare. Ja problēma ir ļoti izteikta, vajadzētu konsultēties ar dermatologu, endokrinologu vai neirologu, lai pārliecinātos, vai tā nav kādas slimības simptoms.
Ko meklēt aptiekā
Aptiekās pret pēdu pastiprinātu svīšanu iespējams iegādāties līdzekļus rullīšu, krēmu un aerosolu veidā, kurus var pūst gan tikai uz pēdām, gan arī apavos. Pieejami speciāli pūderi, no kuriem dažiem piemīt pretsēnīšu iedarbība.
“BENU aptieku” farmaceite Ineta Kalnbirze iesaka jūras sāls vanniņas ar augu ekstraktiem, kuras var gatavot katru vakaru vai vismaz reizi nedēļā. Tās ne tikai uzlabos asinsriti, bet arī mazinās nogurumu un dedzinošu sajūtu pēdās, attīrīs ādas poras un piešķirs tai patīkamu aromātu.
Labs efekts pret svīšanu ir alumīnija hlorīda sāļus saturošajiem antiperspirantiem, no kuriem daži ir piemēroti lietošanai arī padusēs un uz plaukstām. Pirmajā nedēļā tos izmanto tikai vienreiz dienā pirms gulētiešanas, bet vēlāk – vienu līdz divas reizes nedēļā. Pēc mazgāšanās tie nav jāuzklāj no jauna. Pēc nedēļu ilgas lietošanas svīšana mēdz mazināties pat divkārt. Tā kā šiem līdzekļiem nav krāsas un smaržas, tie nemēdz radīt alerģiskas reakcijas. Kā stāsta Ineta Kalnbirze, dažiem tie izraisa nepatīkamu kņudinošu sajūtu, kas reizēm pēc laika pierimst, bet citiem tā arī nepāriet.
Mārīte Krīgere antiperspirantus ar ilgstošu iedarbību neiesaka lietot pastāvīgi, jo, viņasprāt, nav vēlams ilgstoši kavēt šlakvielu izdalīšanos.
Avots: 