Pirmdzimtie bērni juta, ka viņus vecāki uzskata par mīļākajiem, iespējams, ka kādu laiku viņi bija vienīgie bērni ģimenē. Pēc jaunākā/-ās brāļa/māsas piedzimšanas vecākais bērns bija pirmais, kurš ieguva atzinību sportā, sāka studēt universitātē. Tādējādi vecākais bērns rādīja piemēru un brīdī, kad jaunākais bērns sasniedza brāļa/māsas vecumu, vecākiem jau izveidojās priekšstati par gaidāmo rīcību, tādēļ bieži vien viņi pret jaunāko bērnu izturas stingrāk.
Tieši tāpēc jaunākajiem bērniem šķita, ka pret viņiem izturas negodīgi, viņi atzina, ka jūt aizspriedumus no vecāku puses, kuri ietekmējuši viņu pašvērtējumu. “Rezultāti mani pārsteidza,” Kongere pastāstīja izdevumam Quartz. “Mūsu izvirzītā hipotēze bija tāda, ka agrāk dzimušos bērnus vairāk ietekmē dažādo attieksmju atšķirības vecākā bērna statusa dēļ – lielāks vecums, vairāk spēka un vairāk laika, kas pavadīts ar vecākiem.”
Pētījuma laikā notika vēl kāds negaidīts atklājums: Pat tad, ja mammas un tēti bērniem teica, ka viņiem nav mīļākā bērna, 70% tēvu un 74% māšu atzinās, ka noteikti vienam no bērniem bija vairāk privilēģiju nekā otram.
Kongere piemetina, ka, neatkarīgi no tā, vai tu esi jaunākais, vecākais vai vidējais bērns, katram bērnam šķiet, ka viņa vecāki vairāk mīl viņa brāli/māsu. “Ikvienam šķiet, ka māsa/brālis tiek īpaši apčubināts,” paskaidro Kongere.
Avots: nymag.com
