Medus masāžas tehnika ir samērā vienkārša. Vispirms tas vienmērīgi jāuzziež ādai, un, kad rokas apziestajai vietai sāks jūtami pielipt, var sākt sāpošās vietas masāžu. Galvenais šajā tehnikā – kā plauksta tiek atrauta no apziestās vietas. Ir trīs plaukstas atraušanas veidi, un katrs no tiem dod savu efektu.
Pirmais veids – “no plaukstas centra”. Tas nozīmē, ka masāžas veicējs pēc pilnīgas plaukstas saskarsmes ar ādu vispirms paceļ tās centru un tikai pēc tam pirkstus un delnas pamatni.
Otrais veids – “sāniskais”. Kā pirmā no ādas tiek atrauta plaukstas labā vai kreisā puse (parasti tā, kas atrodas tuvāk īkšķim), un delna tiek nolikta sāniski.
Trešais veids – “ar novirzi”. Tas nozīmē, ka pēc tam, kad plauksta pielikta apziestajai ādai, to nedaudz (5–7 mm) pabīda uz priekšu, vienlaikus pavelkot līdzi arī rokai pielipušo ādu. Pēc tam plaukstu no apziestās virsmas atrauj. Starp citu, izpildīt šo paņēmienu var, veicot gan apļveida, gan vertikālu, gan horizontālu nobīdi.
Medus masāžas ilgumu un ritmu nosaka katra cilvēka individuālā procedūras panesība. Ātri izpildīta masāža ir vieglāk panesama, bet lēnāka un ilgāka ir arī sāpīgāka. Viens seanss var ilgt no 5 līdz 15 minūtēm. Taču, ja parādās stipras sāpes un masāžas vietā āda kļūst sarkana, procedūra nekavējoties jāpārtrauc.
Lasi vēl: Medus masāža mājās. Lieliskas rūpes par sevi!
Pēc masāžas medu noņem, noskalojot ar siltu ūdeni vai noslaukot ar mitru dvieli.
Lai pastiprinātu un pagarinātu masāžas iedarbību, attiecīgo ķermeņa daļu pēc procedūras uz 40–45 minūtēm apsedz vai aptin ar polietilēna plēvi un siltu šalli vai pledu. Pēdējais masāžas veids ieteicams visiem tiem, kam ir problēmas ar locītavām vai ļengana āda.
Medus masāžas kurss paredz 15 procedūras, kas tiek veiktas ik pēc dienas (tas ir ļoti svarīgi, un kļūdās tie, kas uzskata, ka efekts būs lielāks, ja masāža tiks veikta katru dienu).
Kas vajadzīgs masāžai? Pirmkārt – dabīgais ziedu vai kāds cits medus bez piedevām un, protams, šķidrs. Kā papildinājumu medum var pievienot citronu, apelsīnu, mandarīnu, greipfrūtu, paegļa, eikalipta, lavandas un citas aromātiskās eļļas. Maisījumam parasti uz vienu tējkaroti medus ņem piecus pilienus eļļas vai eļļu sajaukumu (gurnu un sēžas masāžai piecus pilienus eļļas vai eļļu maisījuma ņem uz divām tējkarotēm medus).
Medu ar ēterisko eļļu sajauc pirms procedūras. Ja tiek izmantotas vairākas eļļas, vispirms sajauc tās un pēc tam, rūpīgi maisot, pievieno medum.
Pašu masāžu veic šādi: medu vispirms uzziež plaukstai un tad ar pliķējošām kustībām uztriepj masējamajai zonai. Daļa medus maisījuma pielīp ķermeņa ādai, daļa – paliek plaukstā. Ja problemātisko zonu ir vairākas, katru no tām masē atsevišķi.
Kad medus ir pilnībā iepliķēts ādā, plaukstas spēcīgi piespiež ķermenim un tad strauji atrauj. Pakāpeniski pliķējošajām kustībām jābūt arvien straujākām un spēcīgākām, rokas jāpiespiež spēcīgāk un arī jāatrauj straujāk – tā medus tiek ievadīts dziļāk ādā, un virspusē paliek tikai plāna kārtiņa.
Pēc tam uz rokām sāk parādīties balta masa. Iesākumā tā izdalās no porām un paliek uz ādas, bet pēc tam pielīp rokām. Pēc masāžas medu nomazgā ar siltu ūdeni un mīkstu sūkli, un āda obligāti jāieziež ar barojošu krēmu.
Masāžu veic 5–10 minūtes, un šī procedūra iesākumā ir diezgan sāpīga (vēlāk āda adaptējas un sāpes nav tik jūtamas). Dažkārt pēc masāžas parādās zilumi, taču tas nav nekas briesmīgs – pēc kāda laiciņa tie izzūd.
