Amatniece Sarma Grodska pirkstiņlellītēm pievērsusies, mazu bērnu māmiņu mudināta. – Kad ar saviem darinājumiem biju gadatirgos, bieži vien man vaicāja, vai nevaru piedāvāt košu, saistošu un pietiekami lētu spēļmantiņu no dabiskiem materiāliem.
Jau bija uzkrāta pieredze, no zeķēm veidojot galvas paštaisītajiem koka zirdziņiem (precīzāk, koka kātiem), tāpēc viņa nolēma, ka pēc līdzīga principa varētu tapt pirkstiņlellītes. – Strādāju ar vilnas trikotāžas audumu, jo tas ir plastisks un pietiekami biezs. Materiāls pirkstiņlellītēm nedrīkst būt ļoti biezs un stīvs vai, gluži pretēji, plāns, mīksts un slidens, jo tad ir grūti veidot lellītes galvu, piešķirt tēlam raksturīgos vaibstus. Tāpat nav ieteicams caurspīdīgs audums, jo būs redzams pildījums un nošūtās vīles.
Pirmos meistare darinājusi rūķus, taču nav izdevušies mīlīgi vaibsti, tāpēc pievērsusies dzīvnieku pasaulei. Vispirms uzmeistarojusi miega peles, kas patikušas, un tad jau maisam gals bijis vaļā. Amatniece neslēpj, ka vislielākā prasme nepieciešama, veidojot lāča un kaķa purniņus. Ja tā kontūru nošuj vien pāris milimetru sāņus, tas jau ir cits dzīvnieks (labākajā gadījumā!) vai pat čiks.
Darba gaita. Piegriež divas trikotāžas auduma strēmeles, ņemot vērā rādītājpirksta apkārtmēru (ar šo pirkstu vislabāk var vadīt lellīti) un garumu (lellīte nedrīkst pārāk cieši apņemt pirkstu, jo tad to nevarēs saliekt, bet par garāku nav jāuztraucas, jo audumu var atlocīt). Vietā, kur atradīsies galva, ar zīmuli atzīmē attiecīgos punktus. Ar šujmašīnu vai ar rokām sašuj sānu vīles galvas daļā. Iepilda sintaponu (var arī aitas vilnu) un ar izturīgu lina diegu šuj dzīvnieka purniņu, muti un vaigus. Ja nepieciešams, iepilda vairāk sintapona vai to noņem. Lai kontūras labāk iezīmētos, diegu stingri pievelk. – Gatavojot pirkstiņlellīti, vajadzētu zināt, kuru dzīvnieku gribas atveidot, jo, piemēram, pelītei jātaisa garāks purniņš nekā kaķim, savukārt murrātājam ir apaļāki vaigi nekā peļukam.
Acu vietu iezīmē ar pērlītēm. Ja ar pirkstiņlellītēm rotaļāsies ļoti mazs bērniņš, tās izšuj krustdūrienā. Krāsainus dzijas pavedienus izmanto krēpēm, cekuliņam vai citiem elementiem. Lai galvas daļu atdalītu no rumpja un sintapons neslīdētu lejup, ap kaklu apsien lentīti. Sašuj lellītei sānu vīles un apakšdaļu.
Ja gribas ātrāk tikt pie rezultāta, vienkāršas rotaļlietas var tapt no vecajiem pirkstaiņiem vai būvmateriālu veikalā nopirktiem kokvilnas darba cimdiem. Cimdiem nogriež pirkstus, izšuj sejiņas – un spēļmantiņa gatava!
Avots: 
