Maniakālajā fāzē slimnieks ir ļoti rosīgs, ātri un nesakarīgi runā, nepārtraukti ķeras pie jauniem darbiem, nepabeidzot iesākto, var pārsteigt apkārtējos ar ekstravagantu apģērbu un drosmīgiem spriedumiem.
Lielākoties ar visu ir apmierināts, taču reizēm var konfliktēt par sīkumiem. Viņš nespēj ilgi koncentrēties kaut kam vienam, arī ķildai, nevienu darbu nepabeidz līdz galam, ātri zaudē interesi par visu (arī grāmatām un filmām). Miegs ir trausls: maniakālajā fāzē slimniekam pietiek ar 3–5 stundām atpūtas, lai justos mundrs. Bieži parādās veģetatīvo reakciju izmaiņas: pastiprināta vai arī pazemināta svīšana, svārstīgs asinsspiediens, salst rokas un kājas.
Depresīvo fāzi galvenokārt raksturo dziļas skumjas. Slimnieku nekas neinteresē, viņam zūd ēstgriba, miegs var ilgt 10–12 stundu, taču atpūtu nesniedz, cilvēks pamostoties jūtas saguris.
Jebkurš sīkums var pārvērsties par traģēdiju, viņš spēj uzsprāgt pa niekiem, un neapturamie strīdi ar apkārtējiem var mīties ar vētrainu un asarainu savas rīcības nožēlošanu. Viņš var stundām ilgi sēdēt, skatoties vienā punktā, uz jautājumiem atbildēt gausi, it kā negribīgi. Slimnieku nomoka galvas un sirds sāpes, spiediens pazeminās, smeldz muskuļi, saasinās hroniskās kaites.
Ļoti raksturīgs maniakāli depresīvo traucējumu simptoms ir seksuālo stereotipu izmaiņas. Vīriešiem krasi palielinās dzimumtieksme, bet potence, gluži pretēji, samazinās. Vai arī otrādi: potence palielinās tik ļoti, ka dzimumakts var turpināties stundu, divas vai pat trīs, taču orgasms neiestājas, un akts nekādu baudu nesniedz. Līdzīgi ir arī sievietēm: viņas var mesties jebkuros sakaros vai arī pārvērsties “mūķenēs” un šaustīt sevi par nepiedienīgajām domām.
Lasi vēl: Telpas krāsai ir tieša ietekme uz tavu garastāvokli – krāsas jāizvēlas apdomīgi!
Bieži starp abām fāzēm mēdz būt gaišie periodi, kad cilvēks ir mundrs, jautrs un arī par ēstgribu nesūdzas. Šādi veselīgi stāvokļi var ilgt mēnesi, pusgadu, pat gadu, un var šķist, ka slimība izzudusi. Taču tā nav – agri vai vēlu iestājas fāžu mija.
Ar laiku maniakāli depresīvais stāvoklis pārvēršas neirozē (personības psihiskā deformācijā). Ja arī šajā stadijā to nesāk ārstēt, var attīstīties paranoja, uzmācošo stāvokļu vai ideju psihoze, lielummānija. Iespējams arī pilnīgs ēstgribas zudums, pēc kā iestājas vispārējs spēku izsīkums vai suicīds.
Riska grupas un ārstēšana
Galvenokārt riska grupai pieder cilvēki ar neadekvātu (paaugstinātu vai pazeminātu) pašnovērtējumu. Taču ciklotīmiju var izraisīt arī iekšējie cēloņi, un pirmām kārtām tā ir iedzimta nosliece uz patoloģiskām izmaiņām smadzenēs (audzēji, traumu vai infekcijas slimību sekas). Ļoti bieži maniakāli depresīvos traucējumus izraisa alkoholisms, narkomānija, toksikomānija vai arī tie ir ielaistas depresijas sekas.
Obligāti nepieciešams, lai slimnieku novērotu speciālists (psihiatrs vai vismaz psihoterapeits).
Parasti vienlaikus ar medikamentozo ārstēšanu ārsts iesaka psihoterapijas metodes. Gadījumos, ko izraisījuši ārējie cēloņi, psihoterapijai ir pat svarīgāka nozīme. Ja slimības cēlonis ir patoloģiskas izmaiņas galvas smadzenēs, atkarībā no fāzes ārsts izvēlas medikamentozo ārstēšanu: trankvilizatorus (piemēram, seduksenu), antidepresantus (imizīnu), neiroleptiķus (aminazīnu, levomepromazīnu) un vienlaikus arī korektorus (piemēram, ciklodolu), bet reizēm – hormonu preparātus. Visus šos medikamentus drīkst lietot tikai ārsta uzraudzībā – jebkura pašārstēšanās var izraisīt bēdīgas sekas. Taču tas nenozīmē, ka cilvēks sev nespēj palīdzēt arī pats.
Pirmais, ko jācenšas darīt, – jāizvairās no jebkuriem psihiski traumējošiem faktoriem.
Maniakālajā fāzē, kad grūti koncentrēties uz kaut ko vienu vai arī otrādi – visu uzmanību aizņem viena vienīga doma, var ieviest tā saukto plānoto saimniekošanu, proti, uzrakstīt uz papīra darbības plānu mēnesim, nedēļai, dienai un pat stundai un censties nesakoncentrēties uz kaut ko vienu, bet secīgi darīt visu, kas ieplānots. Jāizvairās no jebkuriem stresu veicinošiem faktoriem, trokšņainām svinībām, mītiņiem, skaļas mūzikas. Jāatsakās no kafijas, stipras tējas, alkohola, arī asiem un trekniem ēdieniem.
Depresīvajā fāzē tieši pretēji – biežāk vajag pašam sevi sapurināt: iet ciemos, uz teātri, koncertu, palutināt sevi ar kaut ko garšīgu un iespējami retāk palikt vienatnē. Labi palīdz ekstrēms ceļojums: ūdenstūrisms, kalnu slēpošana vai pārgājiens vasarā, zemūdens peldēšana ar akvalangu. Adrenalīns, ko dod šādi piedzīvojumi, labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu.
Ļoti svarīgs ir pilnvērtīgs miegs, tāpēc pirms gulētiešanas ieteicama neliela pastaiga, bet īsi pirms miega – glāze silta piena vai ūdens ar medu. Guļamtelpa var būt arī nedaudz vēsāka – 17–18 grādu.
Teicams līdzeklis pret bezmiegu ir aromterapija. Pie gultas var nolikt trejdaivu sunīšu, vērmeļu vai lavandas pušķīti – to aromāts nomierina un iemidzina. Laikā, kad svaigu augu nav, spilvena stūrim var uzpilināt pāris pilienu šo augu eļļas vai novārījuma:
* ēdamkaroti žāvētu lakstu aplej ar glāzi auksta ūdens, uz straujas liesmas uzkarsē līdz viršanai, uzliek vāciņu un nu jau uz lēnas uguns vāra, līdz puse šķidruma novārās.
Maniakālajā fāzē:
* pirms gulētiešanas deniņus ierīvē ar lavandas eļļu;
* lēnām nosūkā cukurgraudiņu, kam uzpilināti 3–5 pilieni lavandas eļļas.
Depresīvajā fāzē:
* saberž pulverī 3–5 apiņu rogas un pirms gulētiešanas nelielu šķipsniņu norij.
Pret jebkuru maniakāli depresīvo traucējumu formu noteikti jādzer piparmētras un melisas novārījums un uzlējums: tie stabilizē nervu sistēmas darbību;
* ēdamkaroti žāvētas melisas aplej ar puslitru verdoša ūdens, 2 stundas nostādina slēgtā traukā, tad izkāš. Dzer pa 2/3 glāzes 3 reizes dienā;
* divas ēdamkarotes piparmētru aplej ar 1,5 glāzēm verdoša ūdens, 2 stundas nostādina necaurspīdīgā noslēgtā traukā, tad izkāš un dzer pa glāzei 3 reizes dienā.
Ja dominē maniakālā fāze
* Ēdamkaroti diļļu sēklu aplej ar 1,5 glāzēm verdoša ūdens, 2 stundas nostādina, tad izkāš. Dzer pa pusglāzei 3 reizes dienā.
Ja dominē depresīvā fāze
* Ēdamkaroti gurķenes lakstu aplej ar glāzi verdoša ūdens, stundu nostādina, tad izkāš. Dzer pa pusglāzei 3 reizes dienā.
Viena no bīstamākajām slimības fizioloģiskajām izpausmēm ir arteriālā spiediena traucējumi. Depresīvajā fāzē tas parasti ir pazemināts, bet maniakālajā – paaugstināts (īslaicīgā hipertensija).
Depresīvajā fāzē pret pazeminātu asinsspiedienu:
* nomazgā vidēja lieluma citronu, izņem sēkliņas un samaļ gaļas maļamajā mašīnā. Citrona masu aplej ar litru vārīta ūdens, 36 stundas tur ledusskapī, tad pievieno 0,5 kg šķidra medus, samaisa un vēl uz 36 stundām ieliek ledusskapī. Pēc tam lieto pa 2 ēdamkarotēm 3 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas.
Maniakālajā fāzē pret paaugstinātu asinsspiedienu:
* ēdamkaroti apiņu aplej ar glāzi verdoša ūdens, stundu nostādina, tad izkāš, Dzer pa 1/3 glāzes 3–4 reizes dienā pirms ēšanas.
