Daudzi ir pārliecinājušies par žāvu lipīgumu, proti, kāda cilvēka nožāvāšanās liek arī mums nekavējoties žāvāties. Pizas, Romas un Parmas universitāšu zinātnieku veiktajā pētījumā secināts, ka šāda žāvu pārņemšana liecina par to, ka cilvēki viens otram patīk. “Lipīgās žāvas ir dziļas empātijas pazīme. Tās rada nepārvarama vēlme dalīties ar savam emocijām un izprast citu cilvēku jūtas. Savukārt emocionālā tuvināšanās, ko veido dalīšanās pieredzē, stiprina sociālās saites,” uzskata itāliešu žāvu pētnieki. Viņu veiktajā pētījumā piedalījās 33 pieauguši cilvēki, kuru darbības tika novērotas kopā 380 stundas. To laikā tika fiksētas 1375 žāvas. Noskaidrojās, ka žāvas vairāk izplatās tieši radinieku un draugu starpā. Taču tas nebūt neliecinot par garlaicību, bet drīzāk par emocionālo tuvību.
Itāliešu biologi skaidro, ka lipīgās žāvas izraisa netīša vēlme atdarināt otra cilvēka sejas izteiksmi. Viņuprāt, neironi smadzeņu daļā, kas atbildīga par sociālo saskarsmi, aktivizējas, kad cilvēks pamana sev līdzās esošajā cilvēka konkrētu sejas izteiksmi. Šie neironi tad arī liek atdarināt redzēto izteiksmi. Nule veiktais itāliešu zinātnieku pētījums apliecina, ka šāda “spoguļa sistēma” ir īpaši aktīva emocionāli saistītu cilvēku starpā, kuri vēlas uzzināt otra cilvēka emocionālo stāvokli un iepazīt viņa jūtas.
Pizas, Parmas un Romas universitāšu zinātnieki veica līdzīgus pētījumus arī ar šimpanzēm. Taču šajos pētījumos neatklājās, ka žāvas liecinātu par emocionālu pieķeršanos arī dzīvnieku vidū un ka šimpanzēm sociālā saskarsme būtu tikpat svarīga kā cilvēkiem, raksta “The Daily Mail”.
Pirms četriem gadiem britu zinātnieki izpētīja, ka zīdaiņi un mazi bērni ir “imūni” pret lipīgajām žāvām. Stērlingas universitātes pētnieki noskaidroja, ka neapzinātā vēlme žāvāties, ieraugot cita cilvēka žāvas, cilvēkam parādās 11 gadu vecumā.
Avots:
