Latvijas Ārstu biedrības valde nosūtījusi vēstuli katram Saeimas deputātam ar aicinājumu pārvērtēt un pārskatīt Saeimas veiktos grozījumus Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā, kur Saeimas vairākums 2. lasījumā iebalsoja normu, ka medībās ar ieroci drīkstēs piedalīties bērni no 16 gadu vecuma.
Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijas priekšsēdētājs Dr. med. h. c. Pēteris Apinis uzskata, ka šos labojumus Saeimas komisija veica marginālas noskaņotas mednieku grupas interesēs, kur tādējādi lobēti centieni paplašināt mednieku loku ar pašu bērniem. Tāpēc vēl ir iespēja trešajā lasījumā labot šo Saeimas vairākuma pieļauto kļūdu.
Medībās nelaimes gadījumi notiek regulāri, pats maigākais scenārijs ir “smagu miesas bojājumu nodarīšana aiz neuzmanības”. Latvijā ir bijuši gadījumi, kad mednieks mednieku netīšām nošauj vai ievaino. Ja likumā parādīsies atļauja bērniem medībās šaut, nebūs vairs aktuāls jautājums – vai notiks nelaimes gadījums, kurā šāvējs būs bērns, jautājums būs – kad tas notiks. Tomēr neatkarīgi no tā – vai šis gadījums notiks pēc gada vai desmit gadiem, Latvijas Ārstu biedrība apsola cietušai pusei aizsūtīt visu to deputātu vārdus un uzvārdus, kas balsoja par normu – nepieredzējušiem medniekiem dot rokā ieroci un ļaut slepkavot dzīvniekus. Tieši 15-18 gadu vecums ir laiks, kad veidojas un nobriest bērnu psihe, un piedalīšanās dzīvnieku slepkavošanā kā izpriecas pasākumā var atstāt ļoti nopietnu ietekmi uz bērnu psihi. Amerikāņu literatūrā pēc katras šaušanas skolā, kur kāds pusaudzis apdraud savus skolas biedrus un skolotājus (diemžēl bieži ar ļoti smagām sekām), ir dati par ieroču lietošanas un glabāšanas saistību ar medībām.
Pirms pieņemt lēmumu par balsojumu trešajā lasījumā, Latvijas Ārstu biedrība lūdz atbildēt uz jautājumu – kurš būs vainīgais pie šī nelaimes gadījuma – nepilngadīgais šāvējs, instruktors vai medību organizators? Vai varbūt likumdevējs, kas to pieļāvis?
Jūs pietiekami labi pazīstat medniekus savā vidē. Tie neticami bieži ir cilvēki ar visatļautības sajūtu, pašpārliecināti un pašapzinīgi, kuru dzīves filozofijā piesardzībai ir maza loma. Politiķu un uzņēmēju vidū ir neticami liels mednieku īpatsvars – ne velti aprakstītas medības, kurās pie “uzņēmējiem” uz medībām ieradušies politiķi, prokurori, tiesneši, dažādu jomu darījumu starpnieki. Mēs zinām, ka daudzi politiski lēmumi aizkulisēs pielemti medībās un, kas raksturīgi, alkoholisko dzērienu iespaidā. Protams, visi mednieki apzvērēs, ka viņi nemūžam alkoholiskos dzērienus nelieto, diemžēl Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pieredze liecina – lieto gan, līdz šī lietošana kļūst bīstama veselībai.
Latvijas Ārstu biedrība aicina nepakļauties demagoģijai, kas raksturo medības kā veselīgu dzīvesveidu, medības kā vīrišķības skolu vai medības kā dabas aizsardzību. Mednieku darbības princips ir – sākotnēji nesaudzīgi izšaut plēsīgos dzīvniekus – vilkus un lūšus, bet pēc tam uzmesties par dabas regulatoriem, kas samazina pārlieku savairojušos stirnu vai aļņu skaitu.
Latvijā mednieki nemedī iztikas dēļ – visiem medniekiem ir pietiekami daudz līdzekļu, lai paēstu, tātad viņi medī, lai slepkavotu dzīvniekus. Īpaši, ja mēs runājam par medniekiem, kas šauj mērkaziņas, krīkles, irbes, neticu, ka viņi vakarā nošauto putniņu apēd. Dzīvnieku piebarošana ziemā, kaut arī relatīvi laba lieta, ir vienkārši mednieku indulgence pret sirdsapziņu par noslepkavotajiem un vienkārši ievainotajiem dzīvniekiem.
Tie ir pilnīgi meli, ka Latvijā bērni nevar iepazīt mežu un dabu, turklāt to apvienojot ar fiziskām aktivitātēm. Katru dienu no pavasara līdz rudenim (ziemā brīvdienās) var atrast vietu (mežu!), kur notiek orientēšanās sacensības, skriešanas vai riteņbraukšanas sacensības mežā, piemēram taku skrējienā “Stirnu buks”.
Latvijā ir labas tradīcijas un arī mūsdienās var nodarboties ar biatlonu (izcilas trases Madonā, Alūksnē, Priekuļos) vai moderno pieccīņu, ja nu tēvam šķiet, ka tiešām vajag puikam iemācīt šaut un būt fiziski aktīvam. Mums vismaz divreiz mēnesī ir pieejams arī komandu sporta veids rogainings, kur komandas diennakti sacenšas cita ar citu orientēšanās izvēles distancē. Šajās sacensībās katru reizi piedalās simtiem sportistu un interesentu.
Un galu galā – Latvijā darbojas jaunsardze, kas tiešām ļauj puišiem un meitenēm attīstīt fiziskās spējas, spējas rīkoties dabā, spējas pielāgoties aukstumam un karstumam, iemāca izdzīvošanas pamatprincipus. Latvijas Ārstu biedrības valde atgādina – medību sludināšana kā vienīgā iespēja bērnus apmācīt, ir marginālas ļaužu grupas pasaules uztvere un psihosomatiska problēma.