Tirgus dalībnieki palielinājuši gaidas, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) spers nozīmīgu soli nākamajā procentu likmju samazināšanas reizē, ņemot vērā ceturtdien publicētos vājos uzņēmējdarbības aktivitātes rādītājus.
Naudas tirgi tagad novērtē 50% iespēju, ka banka decembrī samazinās procentu likmi par pusprocentu punktu. Tikmēr ECB amatpersonu viedokļi par tik liela samazinājuma nepieciešamību dalās.
Valdības obligāciju ienesīgums samazinās līdz gada minimumam
Pēc vājajiem oktobra uzņēmējdarbības aktivitātes rādītājiem apstrādes rūpniecības un pakalpojumu sektorā ceturtdien ievērojami saruka galveno Eiropas valstu valdības obligāciju peļņas likmes. Obligāciju peļņas likmju pārmaiņas parasti atspoguļo gaidas par ECB procentu likmju trajektoriju, īpaši attiecībā uz īstermiņa instrumentiem.
Vācijas un Francijas valdības 2 gadu obligāciju ienesīgums, kas ir ļoti jutīgs pret procentu likmju pārmaiņām, samazinājās līdz gada minimumam, bet pēc tam atkal pieauga, norādot, ka tirgotāji palielinājuši savas likmes uz lielāku centrālās bankas procentu likmju samazinājumu.
Saskaņā ar S&P Global ātrajām aplēsēm oktobrī gan Francijas, gan Vācijas apstrādes rūpniecības iepirkumu menedžeru indekss (PMI) vairāk nekā divus gadus saruka, lai gan Vācijas rādītājs uzlabojās. Gaidāms, ka Francijas pakalpojumu PMI pēc divu mēnešu pieauguma atkal saruks, liecinot, ka Parīzes olimpisko spēļu radītais impulss bija īslaicīgs.
Šie dati, kā arī straujais kopējās inflācijas kritums septembrī būtiski palielināja izredzes, ka ECB decembrī straujāk samazinās procentu likmes pēc secīgiem samazinājumiem septembrī un oktobrī, kas bija pirmie šādi pasākumi 13 gadu laikā.
Eirozonas gada inflācija septembrī samazinājās līdz 1.8%, kas ir zemākais līmenis pēdējo trīs gadu laikā un zem ECB noteiktā 2% mērķa. Tomēr pamatinflācija, kas neietver tādus svārstīgus posteņus kā pārtika, enerģija, alkohols un tabaka, saglabājās samērā augsta – 2.7%. Tāpēc nākamnedēļ gaidāmais patēriņa cenu indekss par oktobri, kas tiks publicēts nākamnedēļ, būs izšķirošs tirgus noskaņojumam.
ECB locekļi diskutē par nepieciešamību veikt būtisku samazinājumu
ECB amatpersonu domas par to, vai īstenot samazinājumu par ceturtdaļu vai pusi procentpunkta, dalās, taču visas pauda pārliecību, ka inflācija atgriezīsies mērķa līmenī. ECB prezidente Kristīne Lagarda intervijā Bloomberg TV sacīja: “Temps tiks noteikts, pamatojoties uz atpakaļ un uz nākotni vērstiem elementiem, izmantojot mūsu trīs kritērijus un piemērojot spriedumu.”
Daži ECB Padomes locekļi, piemēram, Mario Centeno no Portugāles un Fransuā Viljērs de Galē no Francijas, apgalvo, ka ekonomiskie riski ir lielāki par inflācijas riskiem. Tikmēr citi, t.sk. Klaass Knots no Nīderlandes un Pjērs Vunss no Beļģijas, uzskata, ka inflācijas samazinājums par 50 bāzes punktiem ir pāragrs, ja vien ekonomiskās perspektīvas vēl vairāk nepasliktināsies. Nedaudz vairāk amatpersonu atbalsta pakāpenisku pieeju, nevis paātrinātu soli.
Papildus inflācijas datiem nākamnedēļ tiks publicēti arī galveno eiro zonas valstu 3. ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītāji, kas sniegs papildu ieskatu par reģiona tautsaimniecības attīstības trajektoriju. SVF ir samazinājis eirozonas ekonomikas perspektīvas līdz 0,8 % 2024. gadā un 1,2 % 2025. gadā, t.i., par 0,1 % un 0,3 % salīdzinājumā ar jūlija prognozi.
