Vai ticēt mītiem par šampūniem?

Padomi

• Novērtējiet savu matu tipu – vai tie ir sausi, vai arī piemīt tieksme taukoties. Iegādājoties šampūnu, rūpīgi izlasiet, kuram matu tipam tas paredzēts, un izvēlieties piemērotāko.

• Vienmēr der atcerēties, kuri šampūni patikuši matiem, lai pie tiem kādreiz atgrieztos.

• Ja iespējams, rūpīgi jāizlasa šampūna sastāvs.

• Šampūna krāsai nav īpašas nozīmes, jo tā dod tikai vizuālu efektu.

• Ja pēc pirmās matu mazgāšanas ir laba, viegla sajūta, mati ir spoži un viegli ķemmējas, šampūns ir piemērots.

• Ja galvas āda knieš, iespējams, nepieciešams maigākas konsistences šampūns.

• Ja pēc mazgāšanas parādās blaugznas un alerģiska reakcija, kopšanas līdzeklis jānomaina, bet, ja problēma paliek, labāk pēc padoma doties pie ārsta trihologa.

Niknāki par trauku mazgāšanas līdzekli

Triholoģe Inga Zemīte atgādina, ka mūsu vecmāmiņas matus mazgāja ar ziepēm. – Lai mati būtu spoži, tos skaloja ar nātru sakņu, kumelīšu un citu augu novārījumiem. Tad mati smaržoja un bija vieglāk ieveidojami. Kad pagājušā gadsimta 60.–70. gados veikalos parādījās šampūni, to kvalitāti var salīdzināt ar mūsdienu Fairy. Tajos bija ļoti spēcīgi detergenti (sintētiski petrolejas produkti, kas ar cietu ūdeni neveido sārņus), kas no ādas noplēsa pēdējo taukumiņu. Lielākajai daļai cilvēku nekas slikts nenotika, taču tiem, kuriem bija nosliece uz dermatītiem un alerģiskām reakcijām, šampūni provocēja galvas ādas problēmas, jo sausu ādu padarīja vēl sausāku, – stāsta daktere. – Mūsdienās detergenti kļuvuši maigāki, tāpēc gribu apgāzt mītu, ka šampūns var kaitēt galvas ādai. Protams, kādam vienmēr viena vai otra sastāvdaļa izraisīs problēmas, bet kaitīgu sastāvdaļu tajos nav.

Izvēloties šampūnu, speciāliste iesaka paļauties uz savu labsajūtu. Ja patīk, kā tas puto, smaržo, pēc matu izžūšanas nav blaugznu, mati netaukojas un labi izskatās, izvēle ir pareiza.

Ķīmiskais sastāvs

Kas ir tās ķīmiskās vielas, kuru nosaukumi sīkiem burtiņiem redzami uz šampūnu pudeļu vai tūbiņu etiķetēm? Ar dažām iepazīstina Rīgas Stradiņa universitātes lektore Silvija Bērziņa: – Parabēni (metyl-, butyl,- propyl-, isobutyl-) ir konservanti, kas gādā, lai kosmētika nebojātos, t.i., tie pagarina šampūna derīguma termiņu. Šie parahidroksibenzoskābes esteri aizsargā kosmētikas līdzekļus no mikrobioloģiskā piesārņojuma, taču pēdējā laikā tos aizstāj ar citiem.

Parabēnu koncentrācija šampūnos nepārsniedz Eiropas Savienībā noteiktās normas. To pašu var teikt par sulfātiem, kurus uzskata par lielāku biedu, bet arī to norma netiek pārsniegta. – Sodium laureth/laurium sulfate (SLES, SLS) ir spēcīgas vielas, kas ilgus gadus bija mazgāšanas līdzekļu pamatā. Tās šķīdina taukus, un tādējādi izpaužas kaitīgā ietekme, jo tiek attaukota un kairināta āda. Sodium laureth ir mazliet maigāks, laurium sulfate – asāks. Šīs vielas atrodamas lētajos šampūnos. Es neizvēlos šampūnus, kuros ir SLES/SLS, – atklāj Silvija Bērziņa.

Arī Inga Zemīte atzīst, ka SLES/SLS ir atšķirīga iedarbība, bet abas kairina ādu. – Ja cilvēkam ir seboreja, dermatīts vai citas problēmas, šo vielu ietekmē tās, iespējams, saasināsies.

Ar šampūnu sastāvdaļām turpina iepazīstināt Silvija Bērziņa: – Politilēnglikols (PEG) mitrina ādu. Tam varbūt skaitlis 200, 300 vai 400. Jo tas lielāks, jo PEG viskozāks, piešķir ādai maigumu. Propilēnglikonu kosmētikā lieto kā uzsūkšanās pastiprinātāju, kas spēj iespiesties ādas starpšūnu lipīdu kārtās. Propilēnglikols un politilēnglikols ir sintētiski iegūti polimēri. Arī šo vielu daudzums šampūnos nedrīkst pārsniegt ES noteiktās normas.

Dārgāku šampūnu sastāvdaļās ietilpst silikoneļļas, kas matiem piešķir spīdumu. Tie darbojas kā kondicionieri, veicina matu žūšanu (mazāk jāizmanto fēns), veido ūdens tvaiku caurlaidīgu plēvīti, kas aizsargā matus.

– Silikoni palīdz nogludināt kutikulas zvīņas. Par to ir vislielākās diskusijas, jo pēc šādiem šampūniem matus ir grūtāk nokrāsot. Taču samērīgā daudzumā lietots silikons nomazgājas, un riska nav, – teikto papildina Inga Zemīte.

Viņa iesaka iegādāties šampūnus, kuru sastāvā ir hidrolizētais keratīns. Šī viela iedarbojas ilgstoši un padara matus spēcīgākus, kas ir laba ziņa trauslu matu īpašniekiem.

Dažiem šampūniem ir pievienoti vitamīni. Vai, mazgājamo līdzekli paturot ilgāk, matus tādējādi pabarosim? – Tas ir mīts, ka vitamīni šampūnos dod kādu labumu. Cik ilgi to turam matos? Saputojam un izmazgājam. Tik īsā laikā vitamīni nevar iedarboties. Izņēmumi ir ārstnieciskie šampūni, – savu viedokli pauž Silvija Bērziņa. Viņas teikto turpina Inga Zemīte: – Šampūnos liek klāt B grupas vitamīnus. Bet mats aug vienīgi pie saknītes, kur dalās dermālās šūnas un veidojas matiņš. Augstāk jau ir mirusi struktūra, līdz ar to matu nevar pabarot ar vitamīniem. Caur ādu šampūns tik dziļi neiesūcas. Vitamīnus pievieno tāpēc, ka tie mitrina, vairāk pasargā ādu.

Kāpēc šampūnos ir tik daudz dažādu vielu? Uz dažām tūbiņām minētas pat 33 sastāvdaļas. – Daļa sastāvdaļu viena otrai palīdz, daļa konservē, uzlabo smaržu, daļa tiek pievienota, lai būtu apsolīti kaut kādi efekti. Piemēram, ja klāt ir hidrolizētais zīds (Hydrolyzed Silk), varat cerēt, ka mati būs zīdaināki. Vēl ir dažādas eļļas. Teiksim, Citric Acid veicina to, ka kutikulas zvīņas skābā vidē pieglaužas matam un to kondicionē, – skaidro matu speciāliste.

Leave a Comment