„Ir ļoti svarīgi dziedēt sevi, pirms bērna piedzimšanas,”apgalvo Lorija Bregmane, grūtniecības grāmatu autore. „Tu nevari izmantot bērnu, lai diziedētu sevi. Pirms tu sagaidi bērna ienākšanu pasaulē, tev ir jāsalāpa attiecības un jāsadziedē savas brūces, jo bērns tās tavā vietā noteikti nedziedēs. Turklāt tā ir pārāk liela atbildība, ko novelt uz cita cilvēka pleciem.”
Veco brūču dziedēšana var šķist biedējoša ikvienam, kur nu vēl jaunajiem vecākiem, kas vēlas koncentrēties uz priecīgiem mirkļiem kopā ar bērnu. Tomēr Bregmane uzstāj, ka šie mirkļi būs vairāk piepildoši, ja mēs neprojicēsim savas bailes un pieredzi viņos. Tavas iekšējā bērna brūces ir tās, kas izpaužas, kad vismazāk to gaidām.
„Bērna piedzimšana palīdzēs atmosties tavam iekšējam bērnam,”apgalvo Bregmane. „Viss, ko tu vari darīt, ir paslaucīt šīs sāpes zem paklājiņa uz neilgu laiku. Tādēļ Pandoras lādes atvēršana un savu brūču dziedēšana, piemēram, apmeklējot terapeitu, ir ļoti svarīga. Vēsturei ir tendence atkārtoties, ja vien tu neesi pirmais, kas paspēj ciklu savlaicīgi noslēgt.”
Lai uzsāktu runāšanu ar savu iekšējo bērnu, Bregmane iesaka dokumentēt šo procesu.
Ja esi gaidībās, jāmēģina atcerēties tie brīži, kad juties sāpināta vai vīlusies un jāpiedomā pie tā, ko tu vari darīt, lai liktu sev justies labāk šādos brīžos. Tu vari pajautāt savai jaunākajai būtībai, „Kas tev šobrīd ir vajadzīgs?” vai „Kas man sevī jādziedē?”.
„Lai arī ir ļoti svarīgi atcerēties lietas, kas mūs bērnībā sāpināja, jāspēj atcerēties arī laimes pilnos brīžus,” saka Bregmane. „Tavs bērns nemīlēs visu to, ko tu mīlēji, kad biji bērns, bet ir svarīgi dalīties, it īpaši, ja tās ir svētdienas vakariņas, kas tiek bāzētas uz vērtībām un tradīcijām.”
Ir svarīgi atcerēties, ka par spīti tam, ka grūtniecība ir ziedošanās, tas arī ir laiks, lai koncentrētos uz to, kas tu esi un kas tu kļūsi, esot māte. Tu to nedari tikai priekš sevis, tu to dari ikviena sev apkārt esošā labad. Tas ir kas nozīmīgāks par tevi.
Avots: www.womenshealthmag.com