Vai tavs prāts tevi kontrolē?

vai-tavs-prats-tevi-kontrole_eZyhQKcb

Iespējams, tu domā, ka šī ir tikai zinātniskā fantastika. Kā gan prāts var tevi kontrolēt, ja tas ir tikai daļa no tevis, tāpat kā rokas, kājas un mēle?

Tomēr padomā par to. Pētnieki aprēķinājuši, ka cilvēka prāts rada apmēram 70 tūkstoš domu dienā. Cik no tām tu radi apzināti? Cik no tām tu piefiksē, noglabā atmiņā, vispār ievēro? Vai zini, no kurienes tās visas rodas? 

 

Patiesību sakot, daudziem cilvēkiem prāts lielāko dienas daļu darbojas autopilotā, tāpēc tam ir viegli pārņemt kontroli pār to, ko tu domā un dari. Tu neesi tavs prāts. Un tu pilnīgi noteikti neesi tavas domas. Tomēr prāts ir tevis daļa, tas ir instruments, ko vari izmantot kad un kā vien nepieciešams. Cilvēka prāts ir ārkārtīgi sarežģīts un gudrs, tāpēc ir svarīgi to pieskatīt, lai nodrošinātu to, ka tu kontrolē savu prātu, nevis prāts tevi.

Tev, protams, nav jāapzinās visas 70 000 domas, ko izstrādā tavas smadzenes, nedz arī jācenšas samazināt šo skaitli (tas ir grūti). Tomēr jāpievērš savām domām pietiekami liela uzmanība, lai spētu novērtēt, vai lielākā daļa no tām ir pozitīvas vai negatīvas un kā tās liek tev justies. Prātam jābūt veselīgam un lai tas tāds būtu, tev jāapzinās, kādu ietekmi tavas domas atstāj uz tevi. Lūk, daži paņēmieni, kā labāk apzināties, kas notiek tavā prātā:

  • Nodarbini smadzenes. Izaicināt savas prāta spējas var būt vienkārši un izbaudāmi. Tas var ietvert jaunu fizisku prasmju apgūšanu, piemēram, dejošanu vai tenisu, vai tādus prāta vingrinājumus kā krustvārdu mīklas, svešvalodas mācīšanās, sarežģītas grāmatas lasīšana vai jebkas cits, kas liek pelēkajām šūniņām pasvīst tavā labā. Smadzeņu vingrināšana pasargās tās no bojājumiem, kā arī no tādām kaitēm kā Alcheimera Sli**ba un plānprātība.
  • Meditē. Ir milzumdaudz pierādījumu, ka meditācija nāk par labu tavam prātam, ķermenim un garam. Lūk, daži no tiem:
  1. Meditēšana normalizē paaugstinātu As**sspiedienu, pazemina holesterīna līmeni, uzlabo imunitāti, mazina saspringumu.
  2. Meditēšana mazina uzkrāto stresu un ļauj tev ikdienā panākt tādu apziņas stāvokli, kad esi reizē mierīgs un modrs.
  3. Meditēšana palielina koncentrēšanās spējas, uzlabo atmiņu un spēju mācīties, jo palīdz radīt smadzenēs jaunus neironu savienojumus un aktivizēt dažādus smadzeņu apvidus.

Avots:

logo2

Leave a Comment