1. Brūnie rīsi
Daudzi izvairās no ogļhidrātiem, jo pastāv vispārējs uzskats, ka no tiem rodas liekais svars. Tomēr tie ir svarīgi kopējā enerģijas līmeņa uzturēšanai. Tāpat nevajadzētu aizmirst pilngraudu produktus – brūnos rīsus, maizi un biezputras, kurās ir daudz šķiedrvielu.
Šie produkti palīdz samazināt holesterīna līmeni, samazina sirds un asinsvadu slimību risku, taisnās zarnas vēža draudus, tāpat novērš nierakmeņu, diabēta un liekā svara veidošanos, rūpējas par kuņģa un zarnu traktu, kura aktivitāte līdz ar vecumu samazinās.
2. Olas
Vistu olas bieži min kā nevēlamu produktu, bet tās ir olbaltumvielu un luteīna avots, kas pasargā acis no kataraktas veidošanās. Pētījumos noskaidrots, ka olas novērš trombu veidošanos, samazinot infarkta un insulta risku. Nesen noskaidrots, ka sešas olas nedēļā ir pietiekami, lai krūšu vēža iespējamība samazinātos par 44 procentiem.
Mūsdienās dietologi uzsver, ka viena divas olas dienā nepaaugstina holesterīna līmeni, jo organisms pats ražo holesterīnu no piesātinātajiem taukiem, nevis iegūst to no produktiem ar augstu holesterīna saturu, kādas ir olas.
3. Piens un piena produkti
Ne velti pienu uzskata par vienu no uztura pamatproduktiem. Tajā ir vērtīgas olbaltumvielas, viegli pārstrādājami tauki un vērtīgā laktoze. Pienā ir arī daudz kalcija. Tas ir nepieciešams nervu sistēmas un muskuļu normālai darbībai.
Ārsti apgalvo, ka pat viena glāze piena dienā krasi samazina iespēju saslimt ar kuņģa vēzi. Vērtīgi ir visi piena produkti, jo īpaši – jogurts, kas ir neaizvietojams to cilvēku uzturā, kuru organisms nepanes laktozi.
Līdz ar vecumu vajadzība pēc kalcija pieaug, tāpēc svarīgi iekļaut uzturā ar to bagātus produktus. Netrekns govs piens ir ļoti veselīgs: tajā ir daudz kauliem vajadzīgā kalcija, kas novērš osteoporozes veidošanos.
Dienā vēlams izdzert divas glāzes piena ar zemu tauku saturu, tāpat ēst netreknu jogurtu un ar kalciju bagātus augļus.
4. Spināti
Šajā produktā ir īpaši daudz vērtīgu uzturvielu. Tas ir dzelzs, vitamīnu C, A un K, kā arī antioksidantu avots, kas palīdz pret infarktu un insultu. Spināti aizsargā pret taisnās zarnas vēzi, osteoporozi un artrītu. Tāpat kā olās, tajos ir daudz luteīna, kas vajadzīgs acu veselībai, tāpēc lieliskas brokastis ir olas ar spinātiem!
5. Banāni
Tikai vienā dzeltenajā auglī ir 467 miligrami kalcija, kas vajadzīgs, lai muskuļi (jo īpaši – sirds) paliktu spēcīgi un veseli. banāni arī palīdz pazemināt arteriālo spiedienu. Tie tāpat ir šķiedrvielu avots un palīdz sirds un asinsvadu slimību profilaksei, neitralizē skābi, kas īpaši svarīgi, ja ir paaugstināts skābes saturs kuņģī.
Pievienojiet gabaliņos sagrieztu banānu auzu biezputrai vai sakuliet blenderī kopā ar jogurtu vai pienu un nelielu daudzumu augļu sulas.
6. Vistas gaļa
Vistas gaļa ir pati veselīgākā gaļa. Ieteicams ēst krūtiņu bez ādas. Vistā ir daudz olbaltumvielu, un tā novērš kaulu masas samazināšanos. Tajā ir arī selēns, kas palīdz vēža profilaksei, un B grupas vitamīni, kas paaugstina enerģijas līmeni un uzlabo smadzeņu darbību.
7. Lasis
Lasī ir daudz omega-3 taukskābju, kas pazemina holesterīna līmeni, pasargā pret dažiem vēža veidiem un novērš trombu veidošanos.
Pētījumos noskaidrots, ka lasis palīdz ar depresiju sirgstošiem cilvēkiem un novērš atmiņas pasliktināšanos. Tajā ir nikotīnskābe, kas, pēc dažiem datiem, palīdz Alcheimera slimības profilaksei.
Ieteicams ēst svaigu vai konservētu lasi ne retāk kā trīs reizes nedēļā. Omega-3 taukskābes satur arī valrieksti.
8. Mellenes
Mellenes ir mazs brīnums, kurā ir maz kaloriju, bet ārkārtīgi daudz uzturvielu. Mellenēs ir antioksidanti, kas palīdz pret kataraktu, glaukomu, vēnu saslimšanām, hemoroīdiem, kuņģa čūlu, sirds un asinsvadu slimībām un vēzi.
Mellenes palīdz normalizēt smadzeņu darbību pēc insulta un ārstē kuņģa un zarna trakta traucējumus.
9. Garšaugi
Ar gadiem cilvēka garšas sajūtas kļūst mazāk izteiktas un vieglāk ēdienam pievienot sāli, lai ēdiens liktos garšīgāks. Bet sāls paaugstina arteriālo spiedienu, tāpēc veselīgāk ēdienam pievienot garšaugus un garšvielas. Svaigu garšaugu garša ir izteiktāka, bet ērtības labad var izmantot arī kaltētas.
10. Ķiploki
Pēc tautas ticējumiem, ķiploki atbaida vampīrus. Zinātnieki vampīriem pievieno arī baktērijas un vīrusus, kurus tāpat efektīvi atbaida ķiploku smarža, kuru rada tajos esošās ēteriskās eļļas un fitoncīdi. Ķiploki ir neaizstājami saaukstēšanās slimību ārstēšanai. Turklāt tie ir profilaktisks līdzeklis pret kuņga un zarnu trakta vēzi, uzlabo gremošanu un aizsargā pret asinsvadu saslimšanām.
Ķiploki ir līdzeklis pret sirds un asinsvadu slimībām, samazina insulta risku un novērš iekaisuma procesus, atvieglo artrīta sāpes un palīdz diabētiķiem.
Tiem, kuriem nepatīk ķiploka aromāts, ieteicams izvēlēties kapsulas.
11. Āboli
Vācu vecmāmiņas savām mazmeitām mēdz daudzināt seno sakāmvārdu – “Viens ābols dienā, un ārsti paliks bez darba”.
Zinātnieki šo tautas gudrību apstiprina. Piemēram, cilvēki, kas dienā apēd pa ābolam, retāk saslimst ar Alcheimera slimību.
Ābolos ir vielas, kas novērš vēža šūnu veidošanos, iekaisuma procesus un uzlabo kuņģa darbību.
Šajos augļos ir arī vesela vitamīnu un mikroelementu noliktava – tie paaugstina imunitāti un uzlabo sirds un asinsvadu sistēmas darbību.
12. Zivis
Tiem, kas rūpējas par savu sirdi, jāēd pēc iespējas vairāk zivju gaļas vietā. Trīs “zivju pusdienas” nedēļā vai 30 grami zivs dienā samazina infarkta risku par 50 procentiem.
Japāņi un eskimosi, kuri regulāri ēd zivis, daudz retāk slimo ar sirds un asinsvadu slimībām. Zivis nāk par labu arī smadzenēm un nervu šūnām, veicina to atjaunošanos. Zivis, tāpat kā āboli, mazina Alcheimera slimības risku.
13. Zemenes
Zemenes ir ne tikai garšīgas, bet arī ārkārtīgi veselīgas. Tajās ir vairāk C vitamīna nekā skābajos citronos, bet garšas īpašības nav salīdzināmas!
Zemenēs ir augsts dzelzs saturs, tāpēc tās paaugstina imunitāti.
Ogās ir arī ēteriskās eļļas un krāsvielas, kas aptur vēzi izraisošo enzīmu veidošanos.
Vēl zemenēs ir daudz cinka, kas visnotaļ labvēlīgi ietekmē sievietes seksualitāti.
14. Burkāni
No bērnības pierastais dārzenis arī novērš vēža veidošanos. Tajā esošais beta karotīns labvēlīgi ietekmē ādu un redzi. Starp citu, beta karotīns vislabāk šķīst taukos, tāpēc burkānu salātiem lietderīgi pievienot augu eļļu vai krējumu.
15. Čilli pipari
Asais čilli pipariņš uzlabo vielmaiņu, tādējādi veicinot svara samazināšanos. Asās garšas avots ir kapsacīns, kas veicina kuņģa sulas izdalīšanos un novērš kaitīgu baktēriju uzkrāšanos kuņģī un zarnu traktā.
Ēdienkartē jāiekļauj arī saldie pipari jeb paprika. Tajā ir daudz vitamīna C, kā arī krāsviela luteolīns. Pat nelielā daudzumā tas palīdz vēža profilaksei un pasargā no sirds un asinsvadu slimībām.
16. Soja
Sojā ir daudz lecitīna un B grupas vitamīnu, kas uzlabo domāšanas spējas un nostiprina nervu sistēmu. Īpaši vērtīgi ir sojas dzinumi.
17. Zaļā tēja
Zaļās tējas dziednieciskās īpašības saistītas ar tās sastāvā esošo katehīnu. Tā ir bioloģiski aktīva viela, kas novērš aterosklerozes attīstību un prostatas vēzi. Zaļā tēja arī palīdz zaudēt lieko svaru, tikai rezultāta sasniegšanai jāizdzer ne mazāk kā četras tasītes dienā. Savukārt melnajā tējā katehīna nav, jo tas zūd tējas ražošanas procesā.
