* Grūtniecības sākumposmā, embrijam attīstoties, ik sekundi veidojas 4 tūkstoši jaunu nervu šūnu jeb neironu. 7 gadu vecumā galvas smadzenes ir gandrīz pilnībā izveidojušās – sasniedz 95 procentus no pieauguša cilvēka smadzeņu masas.
* Cilvēka smadzenes vidēji sver 1300–1500 gramus, vīrietim caurmērā par 100 gramiem vairāk nekā sievietei. Ja izgludinātu smadzeņu rievas, to virsma aizņemtu aptuveni 2500 kvadrātcentimetrus.
* Sievietēm ir lielāka tā smadzeņu daļa, kas atbild par smaržu uztveri un atmiņu, tāpēc viņām šī funkcija ir labāk attīstīta nekā vīriešiem. Atšķirīgas īpatnības abu smadzeņu pusložu attīstībā nosaka to, ka sievietes precīzāk uztver detaļas, bet vīrieši – kopumu, vispārējo.
* Par domāšanu un personības attīstību atbildīgs smadzeņu centrs, kas atrodas pieres daivā. Sievietēm tas pilnībā nobriest 25 gadu, vīriešiem – 30 gadu vecumā.
Lasi vēl: Šis āķīgais uzdevums liks tev padomāt “ārpus kastes” – padarbini smadzenes!
* Pakauša daļā atrodas tā sauktās smadzenītes, kas veido tikai 10 procentus no kopējās smadzeņu masas, bet koordinē muskuļu darbību, kustības un līdzsvaru.
* Pieauguša cilvēka smadzenes veido aptuveni 100 miljardi neironu. Jau pēc 25 gadu vecuma neironu skaits smadzenēs sāk samazināties; sasniedzot 40 gadus, šo audu degradācijas process paātrinās, bet pēc 50 gadu vecuma sāk sarukt arī smadzeņu kopējais apjoms. Gada laikā zaudējam vidēji 1 gramu. Sievietēm šis process noris lēnāk nekā vīriešiem.
* Lai gan ilgstoši tika uzskatīts, ka neironi neatjaunojas, šis pieņēmums neatbilst patiesībai. Arī nervu šūnas atjaunojas, taču dažādu nelabvēlīgu faktoru dēļ tiek bojāti neironu savienojumi. Līdz ar to cieš impulsu pārvade smadzenēs, kas atkarībā no bojājuma zonas ietekmē dažādas norises organismā. Normāli impulsu pārvade smadzenēs noris ar ātrumu aptuveni 100 metri sekundē.
* Smadzenēs nav sāpju receptoru, tāpēc tās nesāp. Galvassāpes izraisa kairinājums smadzeņu apvalkā.
* Smadzeņu darbību uzlabo pietiekami ilgs un kvalitatīvs miegs un relaksācija, piemēram, jogas nodarbību laikā. Hārvarda universitātes zinātnieki izpētījuši, ka 8 nedēļu ilga jogas praktizēšana labvēlīgi iespaido domāšanu un atmiņu, palīdz pārvarēt stresu, veicina precizitāti, jo miega un relaksācijas laikā uzlabojas dažādu smadzeņu daļu savstarpējā komunikācija. Tāpēc izgulējies un atpūties cilvēks spēj domāt un darboties spraigāk un aktīvāk.
* Jo jaunākas smadzenes, jo ilgāks miegs nepieciešams. Tāpēc jaundzimušie guļ diennakts lielāko daļu, bet sirmgalvjiem miegam pietiek ar īsāku laiku.
* Aktīva atslābināšanās vienlaikus gan mazina stresu, kas smadzenēm nepatīk, jo traucē miegu un psiholoģisku labsajūtu, rosina uz neveselīgu ēšanu, gan arī veicina asinscirkulāciju, uzlabojot skābekļa un glikozes piegādi šūnām.
* Smadzeņu darbībai par labu nāk mērena fiziska aktivitāte, kas aktivē asinsriti un līdz ar to – skābekļa un glikozes piegādi to šūnām. Tā svarīga, lai veidotos jauni neironi, bet esošie saglabātu elasticitāti, spētu adaptēties un mainīties.
* Neironu darbība ir aktīvāka, ja to stimulē, tāpēc jebkurā vecumā svarīgi nodarbināt un trenēt prātu. Cilvēkiem, kuri arī vecumā uztur interesi par dzīvi, ikdienā lasa avīzes, liek puzles, klausās radio, par 47 procentiem mazāks risks saslimt ar Alcheimera slimību un demenci.
* Jaunas, grūtas nodarbības – svešvalodu apguve, mūzikas instrumentu mācīšanās u.tml. – ir izaicinājums intelektam un smadzenēm. Labvēlīgi smadzeņu darbību ietekmē arī krustvārdu mīklu risināšana, dažādas stratēģiskās spēles, dzejoļu mācīšanās. Ne velti populārs ir teiciens: lietojiet savas smadzenes vai – zaudēsiet tās.
* Tukliem cilvēkiem ir ievērojami lielāks risks sasirgt ar Alcheimera slimību, jo viņi parasti ir mazkustīgāki, līdz ar to asinscirkulācija un smadzeņu apgāde ar skābekli – gausāka.
* Vidusjūra diēta (daudz dārzeņu un augļu uzturā, īpaši zaļie lapu dārzeņi, treknās zivis, kas bagātīgi satur omega-3 taukskābes un antioksidantus, arī zaļā tēja, saprātīgā daudzumā – kafija un tumšā šokolāde) jūtami mazina šūnas bojājošo brīvo radikāļu iedarbību.
Avots:
