Izvairīšanās
Vecāki ir bijuši stingri vai emocionāli attālināti, vai vispār nav bijuši klāt. Varēja vairāk rūpēties par atzīmēm, mājasdarbiem vai uzvedību nekā par tavām jūtām, emocijām vai bailēm.
Jūs jūtaties neērti, tuvojoties partnerim: “Jūtas ir vājuma pazīme, es negribu tām ļauties.”
bieži nepieņem palīdzību, ir spēcīga neatkarības sajūta: “Es varu tikt galā pats”.
Izvairās no emocionālas vai fiziskas tuvības: “Esi tuvu, bet ne pārāk tuvu”.
Trauksmaini izvairīgi
Vecāki tevi ir atstājuši ar bērnības traumām psiholoģiskas vai fiziskas pārestības dēļ. Jūsu vajadzības netiek apmierinātas.
Attiecībās tu paliec distancēts un vienlaikus atkarīgs: “Es vēlos būt ar tevi, bet atgrūžu tevi, jo baidos, ka būšu mīlēts”.
Jūs sagaidāt, ka tiksiet atgrūsts, ievainots vai vīlies: “Es vēlos mīlestību un rūpes, bet neesmu to cienīgs”.
Tu uztver savu partneri kā neprognozējamu personu: “Es tev uzticos, bet tajā pašā laikā baidos”.
Patiesībā jūs varat atrast sevī divu vai vairāku tipu sajaukumu, bet atcerieties. Pieķeršanās tips ir iegūts, nevis iedzimts, un to var mainīt, ja meklēsiet profesionālu palīdzību.
