2. “Man pietiek ar četrām stundām miega”
Politiķi un dažādu sfēru līderi stāsta, ka viņiem pietiek ar četrām miega stundām. Tomēr – tas viņus var sagraut. Margaretei Tečerei attīstījās Alcheimera slimība, iespējams, pēc amata pamešanas. Lielbritānijas premjerministram Haroldam Vilsonam un ASV prezidentam Ronaldam Reiganam, iespējams, šis stāvoklis bija jau amata ieņemšanas laikā. Kāda ir saistība?
Dabisks miegs atjauno visas funkcijas, tostarp, atbrīvo no neirotoksiskām atkritumvielām. Pārāk maz miega liedz no tām atbrīvoties. Tāpat miega trūkums rada citas nevēlamas sekas kā sindromu, kas piemeklē augstākā līmeņa vadītājus; veicina neveiksmīgu lēmumu pieņemšanu un rada risku satiksmes nelaimes gadījumiem.
3. “Pusaudži ir slinki”
Ir izplatīts viedoklis, ka pusaudži ir pārguruši, uzbudināti un nevēlas sadarboties, jo viņi pārāk vēlu ceļas un ir slinki.
Problēma ir pusaudžu bioloģiskajā pulkstenī. Tas nosaka, ka pusaudžiem būtu jāguļ divas trīs stundas vairāk nekā pieļauj viņu skolas grafiks. Viņiem vienmēr pietrūkst pāris stundu miega. Tas ir nevajadzīgs risks, jo, kā zināms, 50% garīgo slimību sākas jaunības gados, ieskaitot šizofrēniju, psihozes, ēšanas traucējumus, panikas lēkmes, atkarību izraisošu vielu lietošanu un bipolāros traucējumus.
4. “Darbs maiņās ir dzīves realitāte”
Mēs pat instinktīvi sajūtam, ka garas darba stundas var ietekmēt mūsu darba un uztveres spējas. Kādu ārstu jūs izvēlētos draugam, kuru, iespējams, piemeklējusi sirdslēkme desmitos no rīta: to, kuram uz beigām iet 24 stundu dežūra vai to, kurš tikko ieradies darbā?
Hārvardas Medicīnas skola pētīja darba kvalitāti ārstiem viņu 24 stundu dežūrās. Viņi bija šokā! Interni uz dežūras beigām pieļāva par 36% vairāk nopietnu kļūdu! Speciālistiem, kuri regulāri strādāja 24 stundu režīmā, 74% konstatēja izdegšanas sindromu vai depresiju. Pētījums rāda, ka īsākas darba stundas un informētība par dienām priekš atjaunošanās rada labākus rezultātus.
5. “Agra došanās gulēt un agra celšanās padara cilvēku veselīgāku, bagātāku un gudrāku”
Tas nav tik vienkārši. Turpinot sākt darbu agri, daudzi cilvēki zaudē pārāk lielu miega devu. Un par to pašiem vien nākas maksāt: ar pieaugošu ķermeņa svaru, diabētu, sirds asinsvadu, izsīkumu, uzbudinātību, nemieru, nomāktību, vilšanās sajūtu, dusmām… No tā mazinās dzīves kvalitāte.
6. “Guļamistaba ir vieta, kur “aizbēgu””
Daudziem guļamistaba ir kā svētnīca 24/7 stundu režīmā. Mēs veidojam to siltu un mājīgu: ievietojam tajā televizoru, lai varētu relaksēties, iPadu, lai varētu ik mirkli sazināties ar draugiem Feisbukā. Tā ir jūsu “alga” pēc saspringtās dienas darbā un laika, gatavojot ēst un tīrot māju. Mēs zinām, ka vajadzētu pārtraukt lietot modernās tehnoloģijas guļamistabā, bet mēs vēlamies arī “izvēdināt galvu” un šķiet, ka televīzija un internets var tam lieliski palīdzēt. Tomēr – miegs ir labāks, ja guļamistabā ir zemāka gaisa temperatūra, visi ekrāni ir izslēgti un viss ir kluss.
Darba devēji un skolu vadītāji var uzlabot darba un mācību rādītājus, ņemot vērā šo pētījumu rezultātus – cilvēkiem ir jāizguļas un jāiet uz darbu un skolu vēlāk. Mēs varam izmantot savas zināšanas dzīves kvalitātes uzlabošanai.
