-
Plakanu un stingru vēderu var iegūt galvenokārt ar vēdera preses vingrinājumiem
Varbūt tie patiešām ir visplašāk zināmie un ierastākie vingrinājumi, taču tas nav efektīvākais veids, kā iegūt slaidāku vēderu. Ar preses vingrinājumiem nevar sadedzināt ļoti daudz kaloriju, tāpēc tiem nav tik liela nozīme svara zaudēšanā. Šādi vingrinājumi veido un stiprina vēdera preses muskuļus, taču vingrinājumi iesaistot plecus un sēžamvietu palīdz daudz efektīvāk trenēt visu ķermeņa augšdaļu. Tāpēc slaidākus gurnus varēsi iegūt, izpildot balsta vingrinājumus uz elkoņiem jeb “plankus”, kā arī gurnu pacelšanu no grīdas jeb tiltiņus. Ja izvēlies vēdera preses vingrinājums, tad pārliecinies, ka netiek traumēta mugura. Preses vingrinājumi palīdz uzaudzēt muskuļus nevis nomest svaru.
-
Jo vairāk svīsti, jo vairāk kaloriju sadedzini
Ja pēc skriešanas sviedru ir vairāk nekā parasti, tas nenozīmē, ka sadedzināji vairāk kaloriju. Svīšana ir tikai organisma bioloģiskais process, kas atvēsina ādu un regulē iekšējo temperatūru. Sviedri var pastiprināti izdalīties gan pārāk augstas temperatūras dēļ sporta zālē, gan personīgo fizioloģisko procesu ietekmē, un tāpat arī paaugstinātas intensitātes treniņā.
-
Skriešana kaitē ceļgaliem
Stenforda Universitātes pētījumā ir noskaidrots, ka pieredzējušu skrējēju ceļgali ir tikpat veseli kā cilvēkiem, kas nenodarbojas ar skriešanu. Ja arī skriešana pa līdzenu ietvi ir drošāka locītavām nekā kontakta sporta veidos piemēram, futbolā, tā nav arī pilnīgi nekaitīga. Sievietēm ir četras līdz sešas reizes lielāks risks savainot celi skriešanas dēļ nekā vīriešiem, jo viņām biežāk ir atšķirīga spēka attiecība starp augšstilba četrgalvaino muskuli un paceles cīpslu.Tāpēc eksperti iesaka vispārējo ķermeņa spēka treniņu vismaz divas reizes nedēļā, bet papildus tam arī regulāri skriet, tādējādi trenējot muskuļus, kas balsta ceļus. Šādā veidā skriešana būs efektīvāka un samazināsies ceļgala savainojumu risks.
-
Stiepšanās palīdz ātrāk sadziedēt muskuļus
Stiepšanās pēc treniņa liek justies labāk, tomēr Milānas Universitātes pētnieki ir noskaidrojuši, ka tā ievērojami nemaina pienskābes līmeni asinīs (kas paaugstinās pēc pārāk lielas muskuļu slodzes). Tomēr stiepšanās vingrinājumi sniedz zināmu labumu. Ja treniņa beigās tos veic pareizi, tas ir labākais veids, kā uzlabot locītavu lokanību.
-
Lai uzlabotu veselību, treniņā ir jāsvīst vismaz 45 minūtes
Pat, ja treniņam vari atvēlēt tikai pusstundu vai 10 minūtes dienā, tik un tā vari uzlabot kardiovaskulāro veselību. Arvien vairāk pētījumos ir pierādīts, ka tieši īsi un intensīvi treniņi ir ļoti efektīvi un var būt pat labāki veselībai. Piemēram, Arizonas Štata universitātes pētnieki ir noskaidrojuši, ka, sadalot 30 minūšu pastaigu īsākos, 10 minūšu posmos, vidējie asinsspiediena rādītāji pazeminās. Lai arī ar to pietiek, lai uzturētu labu veselību, svara zaudēšanai tik un tā ir vajadzīga lielāka aktivitāte. Lai iegūtu slaidāku augumu, trenējies vismaz 250 minūtes nedēļā, izvēloties vidējas un augstākas intensitātes vingrinājumus, .
-
Jo vairāk laika pavadi sporta zālē, jo labāk
Apmeklējot sporta zāli, ir jāieplāno arī atpūtas dienas, jo ķermenim ir jāatjauno spēki, it īpaši pēc lielas slodzes. Ja trenējies katru dienu, vari gūt savainojumus muskuļu pārslodzes dēļ, kā rezultātā tie nespēj sevi sadziedēt, un tu nesasniedz vēlamo rezultātu. Tas attiecas arī uz tiem, kas tikai laiku pa laikam apmeklē sporta zāli. Atceries ieplānot atpūtas dienas, piemēram, katru otro dienu (iesācējiem) vai arī vienu dienu nedēļā (pieredzējušiem sportistiem). Tāpat ievēro arī dažādību, jo, visu laiku darot vienu un to pašu, ir lielāks risks savainoties.