Lai bioloģiskas pārtikas pirkšana nesagādā stresu
Informācijas par bioloģisko pārtiku kļūst arvien vairāk, un arvien vairāk uzzinām arī par to, kā tiek audzēta un ražota nebioloģiska pārtika. Taču šī informācija un jaunās zināšanas var būt ne tikai iedvesmojošas, bet arī nomācošas – un it sevišķi tā var justies jaunie vecāki, kuri saprot, ka bioloģiskā pārtika būtu vislabākā bērnam, taču nevar to atļauties. Un tā rodas “biopārtikas stress”.
Bioloģiskā pārtika patiešām ir dārgāka kā cita pārtika, jo tās ražošanā ir ieguldīts ilgāks laiks, vairāk darba, turklāt, maksājot par to, mēs arī maksājam par tīru vidu. Arī tās apjomi veikalos ir joprojām diezgan mazi, un tas ietekmē gan cenu, gan pieejamību. Taču ir arī labas ziņas – “biopārtikas stresu” var samazināt, un tajā pašā laikā nodrošināt bērnam labu pārtiku un pasargāt no pesticīdu atliekvielām – un nemaksājot vairākas reizes dārgāk!
1. Ēdienkartes un pārtikas iepirkumu plānošana
Ēdienkartes plānošana un iepirkšanās ar sarakstu, nevis spontāni, ir viens no pirmajiem priekšnosacījumiem, lai pārtikas iegāde būtu ekonomiska un arī bioloģiska. Plānojot ēdienkarti nedēļai, rūpīgi piedomājot pie tā, ka izmantot visu iegādāto bioloģisko pārtiku, ir iespējams krietni samazināt pārtikas izmešanu atkritumos, un līdz ar to – arī ietaupīt. Cilvēki, kas ir ieviesuši ikdienas ēdienkartē vairāk bioloģisko produktu, atzīst, ka sākuši precīzāk plānot savu ēdienkarti un arī viņu izmestais pārtikas daudzums ir samazinājies.
Savukārt, plānojot gada griezumā, iespējams jau vasarā, kad pieejami sezonāli bioloģiskie produkti, parūpēties par to, lai ziemā būtu bioloģisko produktu krājumi, piemēram – sasaldēt ogas, atsevišķus dārzeņus – pākšu pupiņas, cukini, tomātus, kas sablenderēti biezenī.
Tāpat iespējams no bioloģiskajiem zemniekiem pasūtīt lielāku gaļas apjomu, sadalīt to gabalos un sasaldēt ilgākam laikam. Ieteikums jaunajiem vecākiem – iegādājieties veselu bioloģisko trusi, sadaliet to gabaliņos un sasaldējiet. Viens trusis – tā ir nepieciešamā gaļa mazulim, kurš sācis ēst papildēdienu, gandrīz pusotram mēnesim.
2. Izvērtējiet ēdienkarti un samaziniet pārstrādāto produktu un našķu apjomu
Jo vairāk produkts ir pārstrādāts, jo tas kļūst dārgāks, un ļoti bieži arī nevērtīgāks, jo satur mazāk mūsu organismam vērtīgu vielu, bet vairāk tukšo kaloriju, ko rada cukura un tauku piedevas. Izvērtējiet, vai iegādāties, piemēram, paku ar čipsiem, vai arī kilogramu bio kartupeļu, no kuriem var pagatavot krāsnī ceptas kartupeļu šķēlītes. Vai ir nepieciešams pirkt saldinātus jogurtus, ja var iegādāties bio jogurtu bez piedevām un ēst to, papildinot ar medu, ogām vai nedaudz pašu vārītas zaptes. Viens no pārstrādātājiem produktiem, kura apjomu ikdienas pārtikas grozā noteikti var samazināt, ir desas, un tādējādi var noteikti ietaupīt līdzekļus, kā arī saldās brokastu pārslas, rūpnieciskos dzērienus, limonādes, cepumus ar bezgalīgi ilgiem derīguma termiņiem utt..
Izvērtējot savus ikdienas pārtikas paradumus, noteikti var atrast iespējas samazināt pārstrādāto produktu iegādes apjomu, ēst veselīgāk un līdz ar to arī palielināt budžetu bioloģiskās pārtikas iegādei.
3. Ēst un gatavot vienkārši
Nav nepieciešams ikdienā gatavot izsmalcinātas un sarežģītas receptes no daudzām izejvielām, un bioloģiskie produkti nenozīmē tikai melnos rīsus, kinoa, tālus ceļus mērojušas garšvielas un augļus. Tie ir arī putraimi, grūbas, saknes, auzu pārslas, rupjmaize, biezpiens. Izvēloties gatavot vienkāršus ēdienus, arī var samazināt tiem nepieciešamo produktu apjomu, ietaupīt, un arī – izbaudīt ēdiena īsto garšu. Novārīti bioloģiskie putraimi, kas aizdarīti ar krāsnī ceptiem bioloģiskajiem sakņu dārzeņiem, būs lieliskas vakariņas. Bioloģisko auzu pārslu putra brokastīs, kas pagatavota ar bioloģisko pienu un saldināta ar banānu būs sātīga, bagātīga garšā un izmaksās lētāk nekā brokastu pārslas. Izmantojot nedaudz sastāvdaļas, arī iespējams stipri vienkāršot gatavošanu, un vakaros pēc darba krietni ietaupīt laiku.
4. Samazināt gaļas patēriņu
Viens no dārgākajiem ikdienas produktiem ir gaļa, taču gaļu it nemaz nav nepieciešams lietot uzturā katru dienu. Samazinot gaļas patēriņu ikdienā, varam ietaupīt, un iegādāties bioloģisko gaļu – tā būs dārgāka, taču, pērkot to tieši no ražotāja, cenas atšķirība ir pavisam neliela. Protams, ir jāvelta nedaudz laika tam, lai atrastu savu piegādātāju un vienotos par piegādes nosacījumiem, taču to atsvērs bioloģiskās gaļas garša – tā ir intensīvāka, bagātīgāka, un kā 2015. gada pētījumā atklājuši Ņūkāstlas universitātes zinātnieki, bioloģiskajā liellopu gaļā tauku kombinācija labāk atbilst veselīga uztura ieteikumiem.
Uztura speciāliste Eva Kataja saka – gaļa ir vērtīgs uzturprodukts, taču tā nekādā gadījumā nav jāēd katru dienu, un kur nu vēl vairākas reizes dienā. Ja tiek ēsti piena produkti un olas (ļoti vēlamas ir arī zivis), no gaļas var atteikties pavisam. Lielāka daļa sabiedrības drīzāk ēd gaļu par daudz nekā par maz, un, ierosinājums samazināt gaļas patēriņu, būtu vietā. Uztura speciālisti noteikti atbalstītu “dienu bez gaļas”, un labprāt sniegtu padomus alternatīvu maltīšu izvēlē.
5. Lielveikalos pievērsiet uzmanību bioloģisko produktu akcijām
Arvien vairāk lielie ražotāji attīsta bioloģisko pārtikas produktu līnijas, un, vēloties ar jaunajiem produktiem iepazīstināt patērētājus, arī piedāvā tiem draudzīgas cenas. Tāpat lielveikalos arvien palielinās bioloģisko produktu sortiments, kā arī apjomi, līdz ar to cenas kļūst arvien pieejamākas. Meklējiet produktus atsevišķi nodalītos ekoproduktu plauktos un vienmēr pārliecinieties, vai tiem ir Eiropas Savienības bioloģiskais marķējums – zaļā ekolapiņa.
6. Atteikšanās no produktiem, kuri ir visvairāk pakļauti pesticīdiem un kuros varētu būt visvairāk pesticīdu atliekvielu
Par bioloģisko produktu uzturvērtības atšķirību no nebioloģiskajiem produktiem, zinātnieki nav nonākuši pie vienotiem secinājumiem – par to, kas bioloģiskajos produktos IR, vēl tiek un tiks veikti pētījumi. Taču ir skaidrs, kas bioloģiskajos produktos NAV – tajos nav pesticīdu atliekvielas, jo bioloģiskajā lauksaimniecībā tiek izmantoti dabas procesi un zināšanas kā dabiskā ceļā samazināt kaitējumu, ko nodara nezāles un kaitēkļi, nevis agroķimikālijas jeb pesticīdi. Ir pesticīdi, kas iedarbojas uz augu virsmas, un to ietekmi uz mums var samazināt, kārtīgi mazgājot un mizojot augļus un dārzeņus. Otrs iedarbības veids ir sistēmiskais – sintētiskie ķīmiskie līdzekļi iekļūst auga šūnās un darbojas pret slimībām un kaitēkļiem no iekšpuses. Mēs varam izvērtēt, kuri augļi un dārzeņi ir visvairāk pakļauti pesticīdiem un izslēgt tos no ikdienas ēdienkartes. Latvijā netiek veiktas šādas analīzes, taču varam ņemt vērā “netīro duci”, ko katru gadu nosaka vides organizācija Environmental Working Group, kā arī Eiropas Pārtikas drošības institūcijas veiktās analīzes. Saskaņā ar šiem datiem kā “netīrākie” produkti tiek minēti:
Āboli, nektarīni, persiki, zemenes, vīnogas, selerijas, zaļie salāti, spināti, saldie pipari, gurķi, ķiršu tomātiņi, tomāti, kartupeļi, auzas.
Avoti:
http://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/4038
http://www.ewg.org/foodnews/summary.php
Tāpat iesakām izslēgt nebioloģiski audzētos pilngraudu produktus, jo tieši graudu apvalkā uzkrājas pesticīdu atliekvielas, turklāt bioloģiski audzēti graudaugu produkti šobrīd veikalos ir pieejami.
7. Aizvietot ar bioloģiskajiem tos produktus, kurus patērējam visvairāk
Pakļautību pesticīdu atliekvielām var samazināt arī, izvērtējot, kurus produktus ģimenē lieto visvairāk, un tos aizstāt ar bioloģiskajiem. Ja ģimene ļoti labprāt ēd kartupeļus, tad ir vērts rudenī iegādāties no bioloģiskā zemnieka maisu vai divus ar kartupeļiem. Ja bērni daudz ēd banānus, tad labāk iegādāties mazāk, bet bioloģiskos banānus, kuru cenas lielveikalos kļūst arvien draudzīgākas, un piedāvāt bērniem arī citus našķus – tos pašus burkānus, ābolus vai ogu krājumus no saldētavas.
Produkti, kuros ir visvairāk pesticīdu atliekvielas
Āboli, nektarīni, persiki, zemenes, vīnogas, selerijas, zaļie salāti, spināti, saldie pipari, gurķi, ķiršu tomātiņi, tomāti, kartupeļi, auzas, pilngraudu produkti.
Avots:
