1. Ēteriskās eļļas psihes ietekmēšanai izmanto kopš pasaules pirmsākumiem
Jau sirmā senatnē cilvēki mēdza ieelpot ziedu, lapu, sēklu, koku mizu, sveķu un sakņu aromātu.
Smaržas spēku atklāja senie ēģiptieši pirms pieciem tūkstošiem gadu. Tās izmantoja ne tikai miesas attīrīšanai aromātiskās vannās, bet arī prāta atbrīvošanai no ļauno dievību varas, ko mūsdienās varētu dēvēt par negatīvām emocijām un spriedzi. Tomēr tā īsti smaržu terapija sākās tikai pagājušā gadsimta 60.–70. gados, kad veica pētījumus par to nozīmi psihes līdzsvarošanā. Tiesa, eksperimentus izdarīja tikai ar dzīvniekiem, tāpēc par smaržām joprojām daudz kas nav zināms.
2. Ožas maņa cilvēkam ir daudz jutīgāka par garšas sajūtu
Aromāta ieelpošana izraisa fizioloģiskas pārmaiņas ķermenī, piemēram, aktivizē imūnsistēmas darbību, veicina gremošanu, bioķīmisku vielu izdali, kas uzlabo garastāvokli un izraisa prieka izjūtu, nomierina un mazina sāpes.
Jo vairāk smaržojamies un elpojam ēteriskās eļļas, jo labāk attīstām šo maņu un aromātu jūtam spēcīgāk, kļūstot gluži kā smalki vīna pazinēji, kuri prot novērtēt visas nianses. Ožu var vājināt ne tikai novecošana un Sli**bas, bet arī psiholoģiskas traumas.
3. Aromāta uztvere katram atšķiras atkarībā no iepriekš piedzīvotā
Pirmoreiz smaržu sajūtam jau māmiņas dzemdē caur viņas maņām. Zīžot krūti, ieelpojam mammas piena, ādas un matu smaržu. Visu turpmāko dzīvi katru dienu saskaramies ar aptuveni desmit tūkstošiem aromātu, kas uzkrājas mūsu smaržu atmiņu bankā.
Ķermeņa saņemtos smaržu impulsus kontrolē smadzeņu limbiskā sistēma, kas ožas maņu sasaista ar zemapziņu, raisot asociācijas, emocijas un atmiņas. Šeit glabājas neapzinātas, aizmirstas atmiņas, izvietoti arī sajūtu un baudas centri, kuros aromāts tiek salīdzināts ar agrāk sajustajiem. Vecie pārdzīvojumi, kuri nav apzināti, smaržas klātbūtnē var radīt nemieru, dusmas un bailes. Bērnības smaržas mūs pavada visu dzīvi. Piemēram, meitenei bērnībā nav paticis, ka tētis smēķējis, bet viņa nav atļāvusies aizrādīt; pieaugot un apprecot smēķējošu vīrieti, sievieti rodas asociācijas ar pagātni un beidzot drīkst pateikt: “Lūdzu, beidz smēķēt, man tas ļoti nepatīk!”
Ieelpojot kādu aromātu, vienaldzīgs nepaliek neviens. Atdzīvojas atmiņas, piemēram, par omas ceptajiem pīrāgiem vai vecā skapja smaržu. Rodas sajūtu buķete, kas var mainīt garastāvokli – radīt ne tikai prieku, bet arī uztraukumu.
“Smarža ir cieši saistīta ar atmiņām, arī zemapziņā dziļi noslēptajām, tāpēc katrs vienu un to pašu aromātu jūt atšķirīgi. Piemēram, nav nekāda pamata apgalvot, ka vetīvers vai ģerānija simbolizē mātes smaržu, kā pieņemts aromdiagnostikā,” uzskata psihoterapeite Inga Kartupele.
4. Smarža spēj mainīt psiholoģisko stāvokli, attieksmi, ietekmēt lēmumus un rīcību
Ja telpā valda nepatīkama dvaka, raucam degunu, taču jauks aromāts rada eiforisku noskaņu, lai gan atkarībā no individuālās smaržu bankas kādam tas var arī nepatikt.Vairākos pētījumos ir apstiprinājies, ka aromāti ietekmē smadzeņu darbību, tāpēc nereti tos izmanto noteiktu rezultātu sasniegšanai. Piemēram, citur pasaulē darba efektivitātes uzlabošanai uzņēmumos datorsistēma gādā par gaisa aromatizēšanu ēkā. No rīta un pēc pusdienas pārtraukuma izplata atsvaidzinošu un uzmundrinošu citrusa smaržu, bet pusdienu pārtraukumā un pievakarē – meža aromātu, kas palīdz mazināt stresu.
Smaržas pamodinātās atmiņas mēdz ietekmēt mūsu rīcību, piemēram, svaigi ceptu kanēļmaizīšu aromāts mudina tās nopirkt. Līdzīgi kārdinājumi nereti tiek izplatīti veikalos, lai pircēji, paši to neapzinoties, iegādātos kaut ko neplānotu.
Noteiktus aromātus izvēlas, lai akcentētu specifisku vidi, piemēram, priedes ēterisko eļļu izplatot telpā, kur pārdod mēbeles, var radīt pozitīvu asociatīvu ietekmi uz pircējiem.
5. Vislabākais padomdevējs smaržas izvēlē ir paša deguns
Nereti ir dzirdēts: “Man atkal uzdāvināja smaržas. Kā man tās nepatīk!” Tas liecina, ka labākais padomdevējs parfīma izvēlē ir paša deguns. Smaržas parasti izraugāmies pēc savas vajadzības, piemēram, nogurušie dod priekšroku atsvaidzinošai un uzmundrinošai ēteriskajai eļļai, kas atrodama levzejās, citrusos, kadiķos, garšaugos vai ilangilangā.”Kad pacients izvēlas sev tīkamu ēterisko eļļu, jautāju, kādu parfīmu viņš lieto un, izrādās, šī eļļa ir tā sastāvā. Tātad viņam konkrētais aromāts tobrīd ir vajadzīgs, bet citiem tas var šķist pārāk spēcīgs un neizturams,” atzīst psihoterapeite.
Pēc bioķīmiskā sastāva organismam visdraudzīgākā ir citrusu grupas pārstāvju ēteriskā eļļa, turklāt tā izgaist jau 15–30 minūšu laikā. Pētījumi liecina, ka stresu mazina lavandas, rozes, neroli, petigrēna, saldā apelsīna, kumelītes, melisas aromāts. Novērots, ka uzmundrinošas īpašības piemīt levzejas, citrona, laima, rozmarīna ēteriskajai eļļai, ko ieteicams lietot no rītiem. Dzīvesprieku veicinās puķu, piemēram, rožu, ilangilanga un jasmīna smarža. “Gandrīz visiem, arī vīriešiem, patīk lavandas, citrusu un puķu aromāts. Vairākums dod priekšroku saldajiem toņiem. Bieži, saožot anīsu, atceras bērnību un anīsa konfektes. Ja tās garšojušas, labprāt izvēlas šo aromātu,” novērojusi psihoterapeite.
Terapijas grupas dalībnieki sākumā nereti skeptiski uztver ēterisko eļļu lietošanu mājās, bet, sākot to darīt, atzīst, ka ģimenē radusies patīkama gaisotne – vakarā, iededzot smaržu lampiņu, visi sanāk kopā šajā telpā.
“Sievietēm ir smalkāks kaķa deguntiņš nekā vīriešiem, viņas labāk prot aprakstīt aromātu un viņām rodas vairāk asociāciju,” vērtē psihoterapeite, atzīstot, ka smaržas vislabāk baudīt dabā, bet garajā ziemā ikvienā mājā noderēs aptieciņa ar piparmētras, kumelītes, citrona, eikalipta un tējaskoka ēterisko eļļu.
6. Smaržu efektīvāk var izmantot psihoterapijas grupā
Smarža atdzīvina simbolisko pasauli – sapņus, asociācijas un jūtas, kas saistītas ar agrāko pieredzi, jo tiek aktivizēti attiecīgie smadzeņu centri. Ja pacientam ir grūti atklāt savu iekšējo pārdzīvojumu, saruna ar terapeitu var notikt ar smaržas starpniecību. “Uzreiz gan ēterisko eļļu nepiedāvāju. Vispirms kā psihoorganiskās analīzes terapeite strādāju ar pacienta personību un ķermeni, vērojot, kas cilvēkam vajadzīgs, vai viņš ir draugos ar savu ķermeni, sajūtām, emocijām. Ja sūdzas par trauksmi, jāzina tās simptomi, lai saprastu, vai aromāts derēs un tā izmantošana nebūs ielaušanās viņa iekšējā pasaulē. Reizēm cilvēks uzreiz brīdina, ka to nevēlas,” stāsta Inga Kartupele.
Pēc speciālistes domām, vairāk var iegūt psihoterapijas grupā, jo iespējams vērot citu dalībnieku attieksmi un unikalitāti, iepazīt viņu pieredzi. Tas, kuram grūti veidot attiecības, var smelties jaunas atklāsmes un spēku, lai kaut ko mainītu vai vismaz izmēģinātu ko jaunu, pārtrauktu novecojušos un nederīgos ieradumus dzīvē. Nereti cilvēki atplaukst, jo beidzot uzdrīkstējušies runāt par to, ko sen gribējuši pateikt. Individuālajā terapijā terapeits var labāk novērot, kas notiek un mainās pacientā. Smarža rada iespēju pabūt šeit un tagad pašam ar sevi. Turklāt, ieelpojot ēterisko eļļu un koncentrējoties uz savām sajūtām, iespējams radīt aizsardzību pret stresa situācijām. Dažkārt arī bērniņš, atnācis līdzi mammai, psihoterapeites kabinetā sākumā ir niķīgs, taču, sajūtot smaržu, nomierinās.
7. Pret aromātiem jāizturas ar piesardzību
Ēteriskajām eļļām ir gana spēcīga iedarbība, tāpēc par to lietošanu vērts konsultēties ar speciālistu. Aizraujoties ar kādu aromātu un sajaucot dažādas smaržas uz labu laimi, var rasties nepatīkams pārsteigums. Piemēram, lavanda mazās devās nomierina, taču ar pāris pilītēm vairāk rodas pretēja iedarbība, un tikpat piesardzīgiem jābūt ar citām aromātiskajām eļļām. Ja, izmantojot kādu aromātu, pēc kāda laika rodas nemiers, īgnums vai nepazīstama izjūta un ķermeņa reakcija, tas nozīmē, ka smarža aktualizējusi kādu senu pieredzi vai traumu, ko nepieciešams pārstrādāt.
36,6 ◦C konsultante INGA KARTUPELE, psihoorganiskās analīzes psihoterapeite, smaržu terapeite
Avots: 